Likumi Internetā

by Alberts Ziemelis on 31/12/2010

in Interneta mārketings

Attīstoties Optiskā Interneta tīklam, kas nodrošina krasu datu pārraides ātruma pieaugumu, uzlabojas iespējas attīstīt dažādus biznesus, kas bāzēti elektroniskajā vidē. Pienāk ziņas, ka uzņēmums Lattelecom plāno radīt pieejamāku fiksētās IP adreses pakalpojumu, kas kopā ar ātru Optisko Internetu, nākotnē nozīmētu visai vienkāršu sava privātā servera uzturēšanu mājas apstākļos.

Piedāvājam vienuviet visu svarīgāko likumu un Ministru kabineta noteikumu apkopojumu, kas regulē elektronisko vidi Latvijā. Papildus – neliela anotācija gandrīz katram likumdošanas aktam. Pašu likumu tekstus nepārpublicēsim, bet galveno būtību gan. Visu normatīvo aktu nosaukumi atbilst oriģinālam. Atsevišķā rakstā izdalīti normatīvie akti, kuru kompetencē ir Reklāma Internetā.

1. Elektronisko sakaru likums. Samērā pagarš jumta likums, kas regulē elektronisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējās attiecības tirgū un attiecības ar valsti, tirgus principus, radiofrekvenču sadali, telefona numerācijas resursu sadali, numuru saglabāšanas kārtību, tirgus regulēšanas principus, starpsavienojuma principus, datu aizsardzības principus un citas saistītās jomas. Kaut arī likums pamatā attiecas un elektronisko sakaru komersantiem, tīklu īpašniekiem, mobilo sakaru operatoriem, interneta provaideriem, radiostacijām un tml., taču to noderīgi izlasīt arī šo pakalpojumu gala lietotājiem, lai izprastu savas tiesības. Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likumu, izdoti visai interesanti MK noteikumi, kas ļauj saprast to kādus datus kādā kārtībā iespējams iegūt, piemēram, no interneta provaidera vai hostinga pakalpojumu sniedzēja par lietotāja darbībām internetā:

– MK noteikumi Nr.591 no 09.08.2005. “Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos”

– MK noteikumi Nr.820 no 04.12.2007. “Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu”. Šie MK noteikumi ir vēl interesantāki par iepriekšējiem.

2. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Likums regulē elektronisku komerciālu paziņojumu sūtīšanu. Saukts arī par “spama likumu”. Esence ir šāda – fiziskām personām uz e-pastu nosūtīta nevēlama komerciāla vēstule ir sodāma jau ar pirmo reizi, bet uz juridisku personu epastiem drīkst nosūtīt spamu līdz 9 vēstulēm gada laikā. Ar 10. saņemto spama vēstuli no viena sūtītāja, juridiska persona var vērsties Datu valsts inspekcijā (DVI) ar sūdzību un lūgumu sodīt sūtītāju. Tāpat likums attiecas arī uz interneta veikaliem, hostinga pakalpojumu sniedzējiem, interneta provaideriem un citām interneta vietnēm, kas veic datu vākšanu, apstrādi, izplatīšanu un pārraidi – likums reglamentē datu aprites pamatnosacījumus.

3. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Regulē fizisko personu datu izmantošanas, glabāšanas, apstrādes un publicēšanas kārtību. Svarīgs visiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kur tiek veiktas darbības un tiek vākti personu dati – portāliem, internetveikaliem, dažādu datu bāzu pārziņiem, online apdrošināšanas servisiem, online aizdevumu servisiem un tml. Lai veiktu fizisko personu datu apstrādi, jāreģistrējas Datu valsts inspekcijā. Ar šo likumu saistīti MK noteikumi Nr.40 no 30.01.2001. “Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības”.

4. Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Likums regulē pārdevēja un pircēja attiecības dažādās preču un pakalpojumu pārdošanas situācijās. Kā arī nosaka kāda pārdevēja rīcība uzskatāma par negodīgu, agresīvu, maldina patērētāju. Likumā noteikts kādos gadījumos salīdzinoša reklāma ir nepieļaujama. Jāzina preču un pakalpojumu komercaģentiem, kā arī komersantiem, kas darbojas interneta vidē.

5. Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Likums saistošs interneta veikaliem un visām personām, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu pārdošanu interneta vidē. Likums apskata informācijas sniegšanu par preci vai pakalpojumu, gan distances līguma attiecības, gan garanatijas noteikumus un kārtību kādā izskatāmas klienta pretenzijas par pārdoto preci vai pakalpojumu. Ar šo likumu saistīti šādi Ministru kabineta noteikumi:

– MK noteikumi Nr.207 no 28.05.2002. “Noteikumi par distances līgumu” nosaka informācijas apjomu un kārtību kādā pircējs informējams par preci vai pakalpojumu, ja tas tiek iegādāts ar distances vienošanās (attālināta līguma) attiecībām. Ļoti svarīgs normatīvais akts visiem komersantiem interneta vidē.

– MK noteikumi Nr.178 no 18.05.1999. “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Galvenā būtība – ja tiek pārdota kāda sverama, lejama vai berama prece, jānorāda gan iepakojuma cena, gan cena par mērvienību – kilogramu, kvadrātmetru, litru un tml.

– MK noteikumi Nr.1037 no 21.12.2004. “Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu”. Nosaka distances līgumā sniedzamās informācijas apjomu un kārtību, slēdzot attālinātus līgumus par naudas aizdevumu saņemšanu, par vērtspapīru iegādi, valūtas maiņu, apdrošināšanas polišu iegādi, naudas tirgus instrumentiem, noguldījumiem un tml.

Likumi Internetā

6. Azartspēļu un izložu likums. Likuma 7. nodaļa regulē azartspēļu organizēšanas aspektus elektroniskajā vidē, kur definēti spēļu veidi, azartspēļu organizēšanas un licencēšanas kārtība un regulētas subjektu attiecības azartspēļu kontekstā. Azartspēļu un izložu likums ir apkarināts ar daudziem MK noteikumiem. No tiem pieminēsim tikai divus, kas paredz obligātu spēlētāju datu vākšanas un uzglabāšanas kārtību:

– MK noteikumi Nr.853 no 17.10.2006. “Kārtība, kādā iesniedzama informācija par interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas programmām, drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem”,

– MK noteikumi Nr.854 no 17.10.2006. “Interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība”

Interesanta ir likuma 10. nodaļa par izložu organizēšanu elektroniskajā vidē, tātad arī internetā. Tāpat jāatceras, ka aizliegts piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu vai kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojumu saņemšanu. Vairāk par azartspēļu reklāmu internetā.

7. Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Likums paredz iespēju ikvienai juridiskai personai reģistrēt portālu kā masu informācijas līdzekli, tādējādi paplašinot informācijas vākšanas un publicēšanas iespējas, un nodrošinot likumisku aizsardzību pret iejaukšanos masu informācijas līdzekļa darbībā. Tāpat masu informācijas līdzekļa veidotāji var iegūt žurnālista statusu, kas nodrošina plašākas tiesības vākt, apkopot un publicēt informāciju. Likums nosaka arī kādu informāciju nedrīkst publicēt.
Masu informācijas līdzekļu reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistrs un vienreizēja reģistrācijas nodeva ir ap Ls 100 + saistītie maksājumi, kopā ap Ls 120.

8. Pornogrāfijas ierobežošanas likums. Likums regulē pornogrāfisku materiālu apriti, tajā skaitā arī elektroniskajā vidē. Sevišķa uzmanība jāpievērš bērnu pornogrāfijas aizliegumam, piekļuves nosacījumiem pornogrāfiska rakstura saturam un pornogrāfisku materiālu reklāmas noteikumiem. Tāpat ieteicams izlasīt saistošos MK noteikumus Nr. 704 no 02.09.2008 “Intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumi”.

9. Autortiesību likums. Regulē kārtību kāda jāievēro autortiesību objektu – mūzikas, filmu, fotogrāfiju, mākslas darbu, literāro darbu, datorprogrammu, fonogrammu, raidījumu un citu autortiesību objektu apritē, izplatīšanā, reproducēšanā un cita veida izmantošanā. Nelegālas filmas, programmatūra, mūzika un tml…

10. MK noteikumi Nr.487 no 20.11.2001.”Filmu izplatīšanas noteikumi”. Noteikumi nosaka kas jāievēro, ja nolemsit savā interneta vietnē izplatīt un publiski demonstrēt Nacionālajā Kino centrā reģistrētas filmas. Jums jābūt juridiskai personai un jāreģistrējas Nacionālajā Kino centrā…

11. Aizsargāta pakalpojuma likums. Likums ir ļoti īss un tas paredzēts, lai regulētu ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanu. Pamatā attiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā LURSOFT, CSDD, Zemesgrāmata un tml. valsts reģistru turētājiem.

12. Elektronisko dokumentu likums. Likums regulē elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Saistībā ar šo likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.473 no 28.06.2005. “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”. Vairāk attiecas uz bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un valsts pārvaldes iestādēm.

13. Informācijas atklātības likums. Likums attiecas uz visām pārvaldes iestādēm. Regulē iestādes rīcībā esošas informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī nosaka kuru informāciju iestādei, atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Likumā paredzēta noteikta informācijas klasifikācija – vispārpieejamā un ierobežotas pieejamības informācijā. Šis likums ir profesionālu žurnālistu ābece, tāpat svarīgs ikvienam pilsoniskās žurnālistikas aktīvistam, kurš aktīvi vāc un pieprasa informāciju no iestādēm. Uz šī likuma pamata izdoti:

– MK noteikumi Nr.171 no 06.03.2007. “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”. Tie nosaka kāda informācija un kādā apjomā jāievieto iestādes mājas lapā, kādas ir tehniskās un drošības prasības mājas lapai, kā arī to kā jāveido iestāžu mājaslapu domēna vārdi un darbinieku elektroniskā pasta adreses. Līdzīga satura dokuments ir

– MK noteikumi Nr.123 no 10.02.2009. “Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas”.

14. Iesniegumu likums. Likums detalizēti nosaka kārtību kādā iestādēm jāizskata personu iesniegumi un jāatbild uz tiem. Atsevišķi apskatīta elektroniskā veidā iesniegtu pieprasījumu izskatīšana iestādē. Elektroniskam pieprasījumam ir līdzvērtīgs spēks tad, ja tas parakstīts ar elektronisko parakstu. Atbilde un iesniegumu iestādei jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Pilnas normatīvo aktu konsolidētās versijas pieejamas portālā Likumi.lv.

Lasīt tālāk par likumiem un MK noteikumiem, kuru kompetencē ir Reklāma Internetā.

Leave a Comment

Previous post:

Next post: