Interneta mārketings VID izpratnē

by Alberts Ziemelis on 22/11/2011

in Interneta mārketings,Mājas lapas

Kādas interneta vietnes jāreģistrē VID kā struktūrvienības?

Tā vien šķiet, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) nolēmis aktīvāk pastiprināt uzraudzību e-komercijas vidē. Varu tikai minēt, cik nozares speciālisti iesaistīti likumdošanas procesā, bet tiem, kas reāli ikdienā strādā interneta vidē, emociju kādam laikam būs gana.

Tā 2011. gada 9. novembrī Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz turpmāk par juridiskas personas struktūrvienību uzskatīt arī katru juridiskajai personai piederošu interneta vietni, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība. Grozījumi veikti likuma 1. panta 24. daļā, kas tagad izteikts šādā redakcijā:

24) struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību;

Izlasot šo likuma tekstu, var noprast, ka par struktūrvienību jāreģistrē tādas interneta vietnes, kurās darījumi notiek patstāvīgi (automatizēti), piemēram, internetveikali, kolektīvās iepirkšanās portāli, biļešu tirdzniecības portāli un tml. e-pakalpojumu vietnes, kas arī būtu samērā loģiski un pieņemami.

Tomēr, domājams, ka ikvienam interneta mārketinga praktiķim varētu rasties virkne jautājumu:

  1. Uzņēmums ir reģistrējis vairākus domēna vārdus, taču reāli funkcionējošas interneta vietnes nav izveidojis. Vai arī papildus domēna vārdi reģistrēti funkcionējoša projekta “aizsardzībai” pret kiberskvottingu (cybersqatting) vai mistaipingu (mistyping). Piemēram, reāli darbojas internetveikals xnet.com bet reģistrēti arī domēni iksnet.com, eksnet.com un x-net.com, kas visi novirzīti uz galveno domēnu. Vai arī šādā gadījumā ik mēnesi nodosim atskaites par 4 domēniem, vai tikai par vienu?
  2. Mazs uzņēmums, kas tirgo preces un pakalpojumus, piemēram, izmantojot tikai sev nepiederošus sludinājumu vai izsoļu portālus. Kas šādā gadījumā būs jāreģistrē kā struktūrvienība un kā tas notiks?
  3. Uzņēmums virza tirgū savus produktus sociālo portālu – draugiem.lv “Lapās”, Facebook.com vai Google + “Pages”
  4. Kā rīkoties tad, ja uzņēmuma vietne izvietota mans-subdomēns.wordpress.com vai tml. dzinēju lapās?
  5. kā VID plāno uzskaitīt ienākumus no affiliate darbības, ja affiliate speciālists vispār var neizmantot sev piederošas interneta vietnes, bet pirkums notiek tikpat nesaistītā interneta vietnē?
  6. Vai par struktūrvienību uzņēmumam jāpiereģistrē arī sava mājas lapa, kas kalpo tikai zīmolvedības (brendinga) vajadzībām un kurā tieša pārdošana nenotiek? Kā tiks uzskaitīti darījumi, kas veikti pateicoties informācijai, ko klients būs atradis šajā lapā?
  7. Ja uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar interneta veikalu – vai tad arī jāreģistrē atsevišķa struktūrvienība?
  8. Ko darīt uzņēmējam, kurš pārstāv vairākus zīmolus un katra zīmola virzīšanai tiek izmantota atsevišķa interneta vietne, vai vietņu tīkls attiecīgā atslēgvārda optimizācijai (SEO) Google?

Lai izvairītos no pārpratumiem, nolēmu būtiskākos (būtiskākos tāpēc, lai cilvēkus neiedzītu pilnīgā neizpratnē par interneta mārketinga niansēm) no šiem jautājumiem uzdot VID, nosūtot tos uz e-pastu: vid.konsultacijas@vid.gov.lv

“Labdien!

Vēlos lūgt VID precizējumu par nule kā pieņemtajiem grozījumiem Likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un tagad 1.panta 24. punkts nosaka:

“24) struktūrvienība – juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību;”;

Šajā kontekstā ir radušies vairāki jautājumi, kurus gribētu lūgt precizēt (komentēt) detalizētāk:

1) Vai kā struktūrvienību nepieciešams reģistrēt katru juridiskai personai piederošu domēna vārdu (kaut arī tikai reģistrētu un reāli nefunkcionējošu), vai tikai tās interneta vietnes, kurās reāli tiek veikta saimnieciskā darbība?

2) Kāda interneta vietne tiks uzskatīta par tādu, kurā noris saimnieciskā darbība šī likuma izpratnē:

2.1. uzņēmumam piederoša interneta vietne, kurā sniegta visa informācija par uzņēmuma precēm un pakalpojumiem, bet pats darījums praksē tiek veikts tradicionāli (off-line): klients sazinās ar uzņēmumu, tiek noformēti attiecīgi preču/pakalpojumu pavaddokumenti, izrakstīt rēķins, veikts pārskaitījums utt.;

2.2. internetveikals, kurā pirkuma noformēšana un apmaksa notiek izmantojot automatizētas internetveikala loģiskās elektroniskās sistēmas?

3) Kas reģistrējams kā struktūrvienība gadījumā, ja uzņēmumam interneta vietne nepieder, bet uzņēmums piedāvā savus produktus izmantojot uzņēmumam nepiederošas interneta vietnes, piemēram, sludinājumu vietnes (ss.lv, zip.lv, reklama.lv un tml.) vai sociālo portālu sadaļas, piemēram, draugiem.lv “Lapas” vai Facebook.com “Pages”?”

Jau pēc 2 darba dienām saņēmu šādu atbildi no VID:

“Labdien!

Izskatot Jūsu jautājumu par struktūrvienības uzņēmuma tīmekļa vietnes reģistrāciju paskaidrojam:

struktūrvienība – juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību.

Tādejādi, ja Juridiskai personai ir izveidota internetā tīmekļa vietne kur tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību, tad ir jāreģistrē struktūrvienība saskaņā ar MK noteikumiem Nr.150 arī tad, ja tā ir Jūsu uzņēmuma mājas lapa kurā piedāvājat preci un pakalpojumus ko sniedz Jūsu uzņēmums.

Lai veiktu reģistrētu struktūrvienību, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centrā 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas atbilstoši juridiskajai adresei (juridiskajām personām) ziņas par struktūrvienībām (3.pielikums- MK noteikumi Nr.150), iesniedzēja (pilnvarotās personas) pasi un pilnvarojumu iesniegt dokumentus; galvenā uzņēmuma lēmumu par struktūrvienības izveidošanu, kā arī var izmantot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) – Dokumenta grupa : NM reģistrācijas datu izmaiņu veidlapas. Dokumenta veids: FK 24.

VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegto iesniegumu un izsniedz nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums.

Interneta vietnes, piemēram, sludinājumu vietnes (ss.lv, zip.lv, reklama.lv un tml.) vai sociālo portālu sadaļas, piemēram, draugiem.lv “Lapas” vai Facebook.com “Pages ir reklāmu vietas un tās nav Jūsu uzņēmumam reģistrētās e-vidē reģistrētās tīmekļa vietnes.”

Interneta mārketinga speciālists Kristaps Mors, šajā pašā jautājumā saņēmis VID atbildi, kura satur citu interpretāciju par to kā likums tiks piemērots praksē. Lūk VID atbildes rezumējošā daļa:

“(..) Tādējādi arī interneta veikalus un domēnus, kas pieder uzņēmumam, ir jāreģistrē kā struktūrvienības.”

VID centieni pievērsties saimnieciskās darbības kontrolei internetā ir saprotami un loģiski, taču pielietotajās metodēs loģika un mērķis iekasēt vairāk nodokļu naudas, ir visai grūti nojaušams. Šo gadījumu var salīdzināt ar vecmāmiņu, kura vēlās, lai bērni pastāsta, kas ir affiliate mārketings, bet pati nezina, kā darbojas internets.

Kā liecina atbildes, VID darbiniekiem, acīmredzot, nav vienota un skaidra viedokļa par attiecīgo likuma grozījumu piemērošanu praksē. Vienā gadījumā par struktūrvienību jāreģistrē vietne, otrā gadījumā – domēns. Tas izraisa šaubas par VID speciālistu izpratni, par to kā darbojas interneta mārketings un komercija internetā vispār.

Ja valsts pārvalde par prioritāti pasludinājusi uzņēmējdarbības veicināšanu un birokrātijas sloga samazināšanu, retoriski jājautā – kā minētie grozījumi īsteno šīs prioritātes? Uzņēmējiem nāksies nīkt rindās, aizpildīt veidlapas, lai reģistrētu jaunās struktūrvienības. Bet vēlāk to visu nāksies atspoguļot atskaitēs, kas prasīs papildus resursus grāmatvežiem.

Piemēram, ja uzņēmums izmanto dažādus mārketinga kanālus no kuriem viens ir informatīva mājas lapa, kā un cik precīzi uzņēmējs noteiks, kura mārketinga kanāla mudināts, klients būs veicis pirkumu? Jo ikmēneša atskaitēs VID taču interesēs arī struktūrvienības darbības rezultāti, vai ne?

Rezultātā, uzņēmējs formāli atrakstīsies, sadzejos atskaiti un visi būs “laimīgi”. Bet kāda jēga tā? Vai pieaugs iekasēto nodokļu apmērs? Vai valsts gūs patiesu izpratni par saimnieciskās darbības rezultātiem attiecīgā uzņēmuma informatīvajā interneta vietnē?

Nākamais aspekts. Ar ko pēc būtības atšķiras “uzņēmumam piederoša, informatīva interneta vietne” no uzņēmuma “Lapas” sociālajā tīklā, kas VID interpretācijā ir “reklāmas vieta”? Abās vietnēs ir izvietota indentiska satura informācija, uzņēmuma kontaktinformācija, CTA… Manuprāt, veiksmīgi izveidota lapa sociālajos tīklos no interneta mārketinga skatpunkta var izrādīties veiksmīgāka nekā paša uzņēmuma “standalone” interneta vietne, kas būtībā pilda tādas pašas reklāmas funkcijas kā “lapa” sociālajā tīklā.

Šādā gadījumā, dzīves atvieglošanai no liekām formalitātēm, reģistrējam uzņēmuma interneta vietni uz citu personu un uzskatām to par “reklāmas vietu”. Vai tas ir tas, ko vēlas panākt VID?

Sekojot VID loģikai, kā struktūrvienība būtu jāreģistrē arī vieta lielveikala plauktā, kur tiek izvietoti uzņēmuma produkti, preču piegādes auto un kafejnīcas galdiņš pie kura ļoti bieži tiek slēgti darījumi, kas arī ir “teritoriāli nošķirti” likuma izpratnē.

Manuprāt, galvenā kļūda ir pašos pamatos, uztverot interneta vidi par autonomu struktūru, kur kautkas notiek un darbojas it kā pats par sevi. Internets ir tikai viens no informācijas piegādes kanāliem līdzīgi kā pārdevēja vizīte pie klienta vai tiešās pārdošanas zvans. Līdzīgi kā TV reklāma vai preces piegāde līdz klienta durvīm.

Internets pats par sevi neko nepārdod un internetā preces fiziski neatrodas. Pārdod uzņēmuma darbinieks, noformējot attiecīgus pirkuma dokumetus un izsniedzot preci vienlīdz kā uzņēmuma birojā, veikalā, tā arī interneta vidē iegādātām precēm vai pakalpojumiem. Un svarīgākais rādītājs ir preču pavaddokumenti un bankas atskaite.

Esmu pārliecināts, ka lielie un vidējie interneta spēlētāji jau sen bez papildus pamudinājumiem un struktūrvienību deklarēšanas korekti uzskaita visus ieņēmumus un maksā nodokļus. Ja runa ir par mazo portālu kontroli, tad rodas jautājums par VID resursu efektīvu izmantošanu attiecinot to pret gūto labumu, lai īstenotu minētās likumdošanas normas kontroli.

Ja valsts cer iekasēt papildus nodokļus no e-komercijas, nepieciešama pietiekami dziļa izpratne par to kā darbojas komercija interneta vidē, kur rodas ienākumi un kādi var būt ienākumu avoti no komercdarbības internetā. Šādas formālas likumdošanas izmaiņas nedos gaidīto ekonomisku efektu, tikai vairos birokrātiju un rezultātā riskē izgāzties kā savulaik plaši diskutētais nodoklis par uzņēmuma transporta izmantošanu privātām vajadzībām.

{ 3 comments… read them below or add one }

Edgars Koroņevskis November 22, 2011 at 15:37

nu te tikai sāksies.. paldies par dalīšanos ar saraksti, interesanti lasīt, te gan piekasos pie VID ar jautājumu, kā šo tekstu saprast “arī tad, ja tā ir Jūsu uzņēmuma mājas lapa kurā piedāvājat preci un pakalpojumus ko sniedz Jūsu uzņēmums” – ja es savā mājas lapā vnk piedāvāju preces, reklamēju tās, bet neveicu to pārdošanu (norēķinus), tad man arī nākas to lapu reģistrēt?

es domāju, ka vajadzētu reāli reģistrēt tikai tās lapas, kurās notiek pārdošana, piemēram, ja tev pārdošanas dzinējs stāv uz https://pardodupreci.lv, tad visus redirekta lapas/domēnus nav vērts ņemt vērā.

Una November 23, 2011 at 13:42

Tāda sajūta, ka VID uzskata, ka latvijas iedzīvotāji ar e-komercijas palīdzību apgrozītu miljardus!

Ilze November 23, 2011 at 17:29

tas ir absurds! kā tad viņi tās lapas visas saskaitīs? :D
Tad vēl “gudrākus” noteikumus varēja pieņemt – ka par katru SEO linku, kurš kaut kur atrodas, arī gadā ir jāmaksā konstants nodoklis, izejot no linku skaita un Page Rank rādītāja attiecīgajai lapai :)

Leave a Comment

Previous post:

Next post: