Radio auditorijas. Reitingi Rudens 2011

28.novembrī TNS Latvia publicēja jaunākos ceturkšņa radio reitingus “Rudens – 2011”. Iespēju robežās piedāvāju ieskatu par to kādas izmaiņas radio auditorijas piedzīvojušas salīdzinājumā ar vasaras mēnešiem.

Radio reitingi stacijām latviešu valodā

Pēc klausītāju skaita nemainīgi pirmajā vietā ir Latvijas Radio 2, kas saglabājis kopējo sasniedzamo klausītāju skaitu (Reach), taču, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ievērojami samazinājies LR2 klausīšanās ilgums (AQH). Otrajā vietā pēc klausītāju skaita ir Radio Skonto, kas, pateicoties ikgadējai akcijai “Mans mīļākais radio”, spējis ievērojami kāpināt gan klausītāju skaitu – par 27%, gan klausīšanās ilgumu.

Trešajā vietā – Radio SWH, kas kopējo klausītāju skaitu audzējis par 49 tūksošiem. Tāpat kopējo klausītāju skaitu audzējis Star FM (+33%), European Hit Radio (+10%), Latviešu Radio (+14%) un Radio SWH Rock (+11%).

Šajā gadā stabili iezīmējusies divu līderu – Radio SWH un Radio Skonto sāncensība, kurā uzvar Radio SWH, ja salīdzinām auditorijas kvalitatīvos rādītājus – klausītāju nodarbošanos un ienākumu (pirktspējas) līmeni. Ja absolūtajos skaitļos Radio Skonto demonstrē kvantitatīvi labākus rādītājus, tad, apskatot auditorijas daļu ar individuālajiem ienākumiem no Ls 400 un vairāk, pāliecinošs līderis ir Radio SWH, kurš, tostarp, uzrāda labāku sniegumu t.s. “zelta auditorijas” (vīrieši ar vidēji-augstiem…augstiem ienākumiem) teritorijā.

Savukārt, Radio 101 viens no retajiem uzrāda klausītāju skaita samazinājumu par 12% pret iepriekšējo ceturksni un rudenī Radio 101 klausījās nepilni 53 tūkstoši klausītāju. Cerēju, ka datos izdosies atrast labus auditorijas kvalitatīvos rādītājus, kas apstiprinātu manu iepriekš izvirzīto hipotēzi par to, ka Radio 101 varētu piesaistīt pirktspējīgus klausītājus ar nozīmīgu ieņemamo amatu / nodarbošanos. Tomēr šī hipotēze nepastiprinājās.

Te saskatu vismaz 2 būtiskas problēmas – nekonsekvents, radikalizēts mūzikas formāts un apraides kvalitāte, kas, neraugoties uz raidītāja pārcelšanu tuvāk Rīgai, šķiet, tomēr varētu būt labāka. Informatīvi radio ir labs un atsevišķi autorraidījumi – pat izcili.

Īsi pirms Radio 101 darbības sākuma, 2010. gada maijā, prognozēju, ka tam izdosies sasniegt 150 tūkstošus klausītāju 1…1,5 gada laikā. Šobrīd šī prognoze šķiet kā nepiepildāms sapnis.

Radiostaciju reitingi krievu valodā raidošajiem kanāliem

Arī krievu valodā raidošo kanālu nometnē līderu maiņa nav vērojama un stabili šajās pozīcijās jūtas Russkie Hiti, kas pamanījušies zaudēt 6% klausītāju attiecībā pret vasaras mēnešiem. No komercradiostacijām otrajā vietā ir Radio SWH Plus, kas kāpinājis klausītāju skaitu (+29%), savukārt trešais ir Avtoradio ar ievērojamu pieaugumu, kopš vasaras mēnešiem – 42%. Visticamāk, tas iespējams, pateicoties skaidri definētam stacijas pozicionējumam.

Kā būtisku argumentu reklāmdevējiem Radio SWH Plus piedāvā raidlaiku paketes ar zemu reklāmas klipa cenu. Rezultātā, investīcijas reklāmas kampaņā, rēķinot par katriem 1000 klausītājiem, Radio SWH Plus izrādās izdevīgākas nekā citās radiostacijās. Tāpat Radio SWH Plus joprojām paliek “dzīvs” radio ar vietējo informāciju un iespēju veidot autorraidījumus, salīdzinājumā ar t.s. “štepseļu” stacijām, kas pārsvarā retranslē kvalitatīvu saturu no Krievijas.

Secinājums

Regulāri sekojot radio auditorijas mērījumiem (reitingiem), mans secinājums ir viennozīmīgs – tirgus līderi ir tie radio, kuri uztur stabilu programmu, stabilu mūzikas formātu un spēj atrast pareizo balansu starp mūzikai un runām atvēlēto laiku.

Kādas interneta vietnes jāreģistrē VID kā struktūrvienības?

Tā vien šķiet, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) nolēmis aktīvāk pastiprināt uzraudzību e-komercijas vidē. Varu tikai minēt, cik nozares speciālisti iesaistīti likumdošanas procesā, bet tiem, kas reāli ikdienā strādā interneta vidē, emociju kādam laikam būs gana.

Tā 2011. gada 9. novembrī Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz turpmāk par juridiskas personas struktūrvienību uzskatīt arī katru juridiskajai personai piederošu interneta vietni, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība. Grozījumi veikti likuma 1. panta 24. daļā, kas tagad izteikts šādā redakcijā:

24) struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību;

Izlasot šo likuma tekstu, var noprast, ka par struktūrvienību jāreģistrē tādas interneta vietnes, kurās darījumi notiek patstāvīgi (automatizēti), piemēram, internetveikali, kolektīvās iepirkšanās portāli, biļešu tirdzniecības portāli un tml. e-pakalpojumu vietnes, kas arī būtu samērā loģiski un pieņemami.

Tomēr, domājams, ka ikvienam interneta mārketinga praktiķim varētu rasties virkne jautājumu:

1. Uzņēmums ir reģistrējis vairākus domēna vārdus, taču reāli funkcionējošas interneta vietnes nav izveidojis. Vai arī papildus domēna vārdi reģistrēti funkcionējoša projekta “aizsardzībai” pret kiberskvottingu (cybersqatting) vai mistaipingu (mistyping). Piemēram, reāli darbojas internetveikals xnet.com bet reģistrēti arī domēni iksnet.com, eksnet.com un x-net.com, kas visi novirzīti uz galveno domēnu. Vai arī šādā gadījumā ik mēnesi nodosim atskaites par 4 domēniem, vai tikai par vienu?
2. Mazs uzņēmums, kas tirgo preces un pakalpojumus, piemēram, izmantojot tikai sev nepiederošus sludinājumu vai izsoļu portālus. Kas šādā gadījumā būs jāreģistrē kā struktūrvienība un kā tas notiks?
3. Uzņēmums virza tirgū savus produktus sociālo portālu – draugiem.lv “Lapās”, Facebook.com vai Google + “Pages”
4. Kā rīkoties tad, ja uzņēmuma vietne izvietota mans-subdomēns.wordpress.com vai tml. dzinēju lapās?
5. kā VID plāno uzskaitīt ienākumus no affiliate darbības, ja affiliate speciālists vispār var neizmantot sev piederošas interneta vietnes, bet pirkums notiek tikpat nesaistītā interneta vietnē?
6. Vai par struktūrvienību uzņēmumam jāpiereģistrē arī sava mājas lapa, kas kalpo tikai zīmolvedības (brendinga) vajadzībām un kurā tieša pārdošana nenotiek? Kā tiks uzskaitīti darījumi, kas veikti pateicoties informācijai, ko klients būs atradis šajā lapā?
7. Ja uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar interneta veikalu – vai tad arī jāreģistrē atsevišķa struktūrvienība?
8. Ko darīt uzņēmējam, kurš pārstāv vairākus zīmolus un katra zīmola virzīšanai tiek izmantota atsevišķa interneta vietne, vai vietņu tīkls attiecīgā atslēgvārda optimizācijai (SEO) Google?

Lai izvairītos no pārpratumiem, nolēmu būtiskākos (būtiskākos tāpēc, lai cilvēkus neiedzītu pilnīgā neizpratnē par interneta mārketinga niansēm) no šiem jautājumiem uzdot VID, nosūtot tos uz e-pastu: vid.konsultacijas@vid.gov.lv

Jau pēc 2 darba dienām saņēmu šādu atbildi no VID:

Interneta mārketinga speciālists Kristaps Mors, šajā pašā jautājumā saņēmis VID atbildi, kura satur citu interpretāciju par to kā likums tiks piemērots praksē. Lūk VID atbildes rezumējošā daļa:

“(..) Tādējādi arī interneta veikalus un domēnus, kas pieder uzņēmumam, ir jāreģistrē kā struktūrvienības.”

VID centieni pievērsties saimnieciskās darbības kontrolei internetā ir saprotami un loģiski, taču pielietotajās metodēs loģika un mērķis iekasēt vairāk nodokļu naudas, ir visai grūti nojaušams. Šo gadījumu var salīdzināt ar vecmāmiņu, kura vēlās, lai bērni pastāsta, kas ir affiliate mārketings, bet pati nezina, kā darbojas internets.

Kā liecina atbildes, VID darbiniekiem, acīmredzot, nav vienota un skaidra viedokļa par attiecīgo likuma grozījumu piemērošanu praksē. Vienā gadījumā par struktūrvienību jāreģistrē vietne, otrā gadījumā – domēns. Tas izraisa šaubas par VID speciālistu izpratni, par to kā darbojas interneta mārketings un komercija internetā vispār.

Ja valsts pārvalde par prioritāti pasludinājusi uzņēmējdarbības veicināšanu un birokrātijas sloga samazināšanu, retoriski jājautā – kā minētie grozījumi īsteno šīs prioritātes? Uzņēmējiem nāksies nīkt rindās, aizpildīt veidlapas, lai reģistrētu jaunās struktūrvienības. Bet vēlāk to visu nāksies atspoguļot atskaitēs, kas prasīs papildus resursus grāmatvežiem.

Piemēram, ja uzņēmums izmanto dažādus mārketinga kanālus no kuriem viens ir informatīva mājas lapa, kā un cik precīzi uzņēmējs noteiks, kura mārketinga kanāla mudināts, klients būs veicis pirkumu? Jo ikmēneša atskaitēs VID taču interesēs arī struktūrvienības darbības rezultāti, vai ne?

Rezultātā, uzņēmējs formāli atrakstīsies, sadzejos atskaiti un visi būs “laimīgi”. Bet kāda jēga tā? Vai pieaugs iekasēto nodokļu apmērs? Vai valsts gūs patiesu izpratni par saimnieciskās darbības rezultātiem attiecīgā uzņēmuma informatīvajā interneta vietnē?

Nākamais aspekts. Ar ko pēc būtības atšķiras “uzņēmumam piederoša, informatīva interneta vietne” no uzņēmuma “Lapas” sociālajā tīklā, kas VID interpretācijā ir “reklāmas vieta”? Abās vietnēs ir izvietota indentiska satura informācija, uzņēmuma kontaktinformācija, CTA… Manuprāt, veiksmīgi izveidota lapa sociālajos tīklos no interneta mārketinga skatpunkta var izrādīties veiksmīgāka nekā paša uzņēmuma “standalone” interneta vietne, kas būtībā pilda tādas pašas reklāmas funkcijas kā “lapa” sociālajā tīklā.

Šādā gadījumā, dzīves atvieglošanai no liekām formalitātēm, reģistrējam uzņēmuma interneta vietni uz citu personu un uzskatām to par “reklāmas vietu”. Vai tas ir tas, ko vēlas panākt VID?

Sekojot VID loģikai, kā struktūrvienība būtu jāreģistrē arī vieta lielveikala plauktā, kur tiek izvietoti uzņēmuma produkti, preču piegādes auto un kafejnīcas galdiņš pie kura ļoti bieži tiek slēgti darījumi, kas arī ir “teritoriāli nošķirti” likuma izpratnē.

Manuprāt, galvenā kļūda ir pašos pamatos, uztverot interneta vidi par autonomu struktūru, kur kautkas notiek un darbojas it kā pats par sevi. Internets ir tikai viens no informācijas piegādes kanāliem līdzīgi kā pārdevēja vizīte pie klienta vai tiešās pārdošanas zvans. Līdzīgi kā TV reklāma vai preces piegāde līdz klienta durvīm.

Internets pats par sevi neko nepārdod un internetā preces fiziski neatrodas. Pārdod uzņēmuma darbinieks, noformējot attiecīgus pirkuma dokumetus un izsniedzot preci vienlīdz kā uzņēmuma birojā, veikalā, tā arī interneta vidē iegādātām precēm vai pakalpojumiem. Un svarīgākais rādītājs ir preču pavaddokumenti un bankas atskaite.

Esmu pārliecināts, ka lielie un vidējie interneta spēlētāji jau sen bez papildus pamudinājumiem un struktūrvienību deklarēšanas korekti uzskaita visus ieņēmumus un maksā nodokļus. Ja runa ir par mazo portālu kontroli, tad rodas jautājums par VID resursu efektīvu izmantošanu attiecinot to pret gūto labumu, lai īstenotu minētās likumdošanas normas kontroli.

Ja valsts cer iekasēt papildus nodokļus no e-komercijas, nepieciešama pietiekami dziļa izpratne par to kā darbojas komercija interneta vidē, kur rodas ienākumi un kādi var būt ienākumu avoti no komercdarbības internetā. Šādas formālas likumdošanas izmaiņas nedos gaidīto ekonomisku efektu, tikai vairos birokrātiju un rezultātā riskē izgāzties kā savulaik plaši diskutētais nodoklis par uzņēmuma transporta izmantošanu privātām vajadzībām.

Uzņēmēji, kas sākuši apjaust interneta iespējas produktu un pakalpojumu virzīšanā tirgū, agrāk vai vēlāk nonāk līdz Google Adwords konteksta reklāmas pielietošanai savā biznesā. Un tas ir tikai loģiski, jo Google AdWords ļauj piedāvāt produktu vai pakalpojumu tiem, kas tieši šo produktu vai pakalpojumu meklē.

Google AdWords par “fiksētu cenu uz gadu”

Tomēr jāatzīst, ka daudzu uzņēmēju kompetence interneta mārketingā joprojām nav pietiekoša un aptveroša, tālab visai bieži šie uzņēmēji savas nezināšanas dēļ, kļūst par veiklu kompāniju upuriem, kuras pārdod Google AdWords, nosakot fiksētu cenu par vienu atslēgvārdu uz gadu.

Juridiski viss ir korekti. Gluži par krāpniekiem uzņēmumus, kas piedāvā šādus “abonēšanas” pakalpojumus, nevar nosaukt, ja vien apsolītais pakalpojums tiek nodrošināts un uzņēmēja sapnis – būt pirmajās vietās Google meklētājā – arī.

Vēl pazīstams triks ir piedāvāt ievietot informāciju par Jūsu uzņēmumu veiklajai kompānijai piederošā interneta katalogā un apmaksāt (!) AdWords reklāmu, kas tiek novirzīta uz… attiecīgo kataloga sadaļu, kurā līdzās Jūsu uzņēmumam, būs pieejama informācija arī par Jūsu konkurentiem. Tādējādi Jūsu uzņēmums faktiski apmaksā trafiku uz katalogu nevis savu mājaslapu un audzē kataloga apmeklējumu. Veikli, ne?

Problēma slēpjas apstāklī, ka šādā veidā piedāvājot Google AdWords, tiek būtiski deformēts priekšstats par Adwords iespējām un netieši arī par pārējiem AdWords pakalpojumu sniedzējiem tirgū kopumā. Jāatzīst, ka komunikācijas ziņā pārdot atslēgvārdu uz gadu par fiksētu samaksu ir krietni vienkāršāk nekā skaidrot patiesās AdWords iespējas, kuras pārzina profesionāļi.

Šādu “fiksētās cenas” pārdošanas modeli sapratīs un klientam spēs nokomunicēt pat tante, kas vēl vakar Ķengaraga tirgū andelēja gurķus no Lietuvas, bet šodien jau klauvē pie jūsu biroja durvīm ar tipveida līgumu par Google AdWords reklāmu un sola pirmās vietas Google meklētājā.

Šaubos, vai šī pati tante tikpat gludi spēs izskaidrot klientam par AdWords teksta reklāmas izveides principiem, budžetēšanas iespējām, klikšķa cenas saistību ar citiem faktoriem, reklāmu rādīšanu dažādos tīklos, atslēgvārdu analīzi, atslēgvārdu sakritības tipiem, CTR, CPC, CPA un citiem kampaņas rādītājiem.

Cik patiesībā izmaksā AdWords?

Pieņemsim, uzņēmums nodarbojas ar traktoru un to rezerves daļu tirdzniecību, kā arī sniedz servisa pakalpojumus. “Fiksētā gada maksa” par pirmo atslēgvārdu ir Ls 220 + PVN, par nākamo – Ls 160 + PVN. Vidēji lielam uzņēmumam summa varētu šķist ļoti pieņemama, un atliek izšķirties par konkrēto atslēgvārdu. Uzņēmuma pārstāvji bez ilgas domāšanas izvēlās šķietami svarīgāko vārdu savā nozarē – “traktori”.

Interneta rīki rāda, ka šo atslēgvārdu precīzajā sakritībā mēnesī meklē ap 1600 reižu. Ja konkurence ir maza un šī traktoru reklāma lielākoties tiek rādīta Google rezultātu pirmajās vietās un vidējais CTR mazas konkurences apstākļos sagaidāms ap 25%, tad mēnesī šāda reklāma savāks ap 400 klikšķu. Pie zemas konkurences un labas landing page kvalitātes, vidējā viena klikšķa cena varētu nepārsniegt 0.03 EUR jeb ~ Ls 8,50 mēnesī. Gadā tie būtu Ls 104.

Tātad, šajā piemērā ar līgumu par fiksētu gada maksu par vienu atslēgvārdu, pārmaksāsim ~2 reizes nekā pakalpojums maksā patiesībā. Turklāt kampaņa darbosies pēc atslēgvārda precīzās sakritības principa, kas minimizēs klikšķu skaitu uz mājas lapu (landing page). Runājot vienkāršāk, AdWords reklāma tiks rādīta, ievadot atslēgvārdu “traktori”, bet ievadot frāzi “traktori belarus”, reklāma rādīta netiks.

Neadekvēta pakalpojuma cena ir tikai viens no aspektiem, pērkot Google AdWords par fiksētu gada maksu. Daudz būtiskāks aspekts ir atdeve no šādas reklāmas. Īpaši nekļūdīšos, sakot, ka izskatītajā piemērā ar vienu atslēgvārdu “traktori”, tā būs tuva 0.

Vārds “traktori” ir ļoti vispārīgs atslēgvārds un tas tikpat labi var liecināt par potenciālā klienta nolūku, vajadzību, un tieši tāpāt – neliecināt par to. Šādu atslēgvārdu meklētājā var ievadīt, lai rastu vispārīgu informāciju par produktu, lai sameklētu traktoru, kas nopļaus piemājas pļavu, bet, iespējams, kāds tehnikas iedvesmots jaunietis vēlās tikai paskatīties glītas traktoru bildes.
Kurš no šiem trijiem interneta lietotājiem varētu būt potenciāls klients?

Tagad pievērsiet uzmanību šiem atslēgvārdiem:
- traktoru remonts
- traktori John Deere
- kur nopirkt traktora piekabi
- hidraulikas apkope traktoram
- traktoru riepas
- traktora noma Tukumā
- lietoti traktori

Ir jūtama potenciālā klienta vajadzība un nodoms?
Tie ir tikai daži piemēri no atslēgvārdiem, kādus Google meklētājā ievadīs interneta lietotājs, kuram ir vajadzība pēc konkrēta produkta vai pakalpojuma. Jo detalizētāka meklēšanas frāze tiek ievadīta meklētājā, jo lielāka varbūtība, ka interneta lietotājs ir ieinteresēts veikt pirkumu. To, vai šī interese pārvērtīsies pasūtījumā un ienākumos, tālāk atkarīgs no uzņēmuma mājas lapas arhitektūras un kvalitātes, kā arī paša uzņēmuma iespējām izdevīgi sniegt meklēto pakalpojumu.

Profesionāla pieeja Google AdWords

Google AdWords speciālistu darbs ir maksimāli kvalitatīvi apstrādāt katru attiecīgajā biznesā figurējošo atslēgvārdu, īpaši nozīmīgākos no tiem. Man ir klienti, kuru AdWords kampaņās figurē ap 300 atslēgvārdu un ap 100 teksta reklāmas variantu, kuros tiek iespējami precīzi apstrādāti teju visi klienta mājas lapā esošie produkti, lai gan tos visus vieno kopīga tēma. Atsākot sadarbību šajā pavasarī, kāds klients jau pirmajā kampaņas dienā saņēma 2 pasūtījumus tieši pateicoties AdWords.

Profesionāli izveidota un vadīta AdWords kamapaņa sniedz pārdošanas rezultātu, taču atsevišķu atslēgvārdu pirkšanai par fiksētu cenu lielākoties ir dekoratīva nozīme.

AdWords kampaņas izstrāde un apkalpošana pieejama sākot no Ls 50 + PVN mēnesī. Pirmajā tikšanās reizē tiek pārrunāti kampaņas mērķi, iespējamie uzlabojumi mājas lapas arhitektoniskajā un satura kvalitātē, lai sekmētu iespējami lielāku konversijas īpatsvaru. Tāpat kampaņas sagatavošanas posmā tiek veikta attiecīgo atslēgvārdu analīze un izvēlētas kampaņā ietveramās produktus grupas. Šādu pieeju AdWords kampaņu izveidē piedāvā interneta mārketinga uzņēmums Focus Group.

Turpmākajā kampaņas gaitā tiek analizēti dati, veiktas nepieciešamās korekcijas, lai kampaņa piegādātu maksimāli efektīvu rezultātu attiecībā pret investīcijām.

Rakstā Ar ko sākt SEO esmu apskatījis mājas lapas faktorus, kas ietekmē konversijas rādītājus. Visi šie aspekti ir vienlīdz svarīgi neatkarīgi no trafika avota.

Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad esmu klientam ieteicis atturēties no maksas trafika pirkšanas mājas lapas saturiskās un arhitektoniskās kvalitātes dēļ. No mājas lapas lapas piezemēšanās lapas jeb landing page būs atkarīgs ne tikai pirkumu konversijas rādītājs jeb conversion rate, bet arī kopējās investīcijas AdWords kampaņā. Tas ir viens no Google AdWords pamatprincipiem.

Kāpēc izvēlēties AdWords profesionāļus?

Pirmais priekšstats par Google AdWords rada mānīgu vienkāršības sajūtu. Realitātē Google AdWords uzbūve un vadības iespējas ir ļoti plašas un pietiekami komplicētas, kas to padara par tik efektīvu mārketinga instrumentu kāds tas ir. Ne velti pasaulē tā ir milzīga industrija, kas radusies, pateicoties viena uzņēmuma – Google izveidotam konteksta reklāmas tīklam.

Profesionāla AdWords vadība ļaus ietaupīt ievērojamus līdzekļus, investēt efektīvāk un gūt labākus rezultātus. Tieši tāpēc uzņēmumi nolīgst AdWords profesionāļus, īpaši attīstītajās valstīs, kur maksa par klikšķi atsevišķās nišās var sasniegt arī USD 5 un vairāk. Nav grūti apjaust, cik daudz var izmaksāt nekompetenta pieeja AdWords, strādājot pieprasītu produktu nišās UK vai ASV tirgū. Tas ne tikai atsver atlīdzību interneta mārketinga aģentūrai, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt.

Turklāt profesionāļi spēs piedāvāt kompleksu interneta mārketinga risinājumu, lai sasniegtu labāku pārdošanas rezultātu ne tikai no AdWords reklāmas kampaņas vien.

Pirms uzsākt SEO

Uzņēmēji pamazām kļūst zinošāki interneta mārketingā un arvien vairāk izprot interneta un SEO nozīmi savā biznesā. Tekstu “gribam būt pirmajā vietā Googlē” nomaina – “mēs vēlamies būt Google meklēšanas rezultātu pirmajā lapā”. Tātad izpratne veidojas.
Tomēr daudzi vēl ar grūtībām atšķir SEO no AdWords, jo par abiem ir jāmaksā un abi ir saistīti ar “pirmajām vietām Googlē”.

Pēdējā laikā laikā esmu pabijis vairākās pārrunās par SEO pakalpojumiem. Kā ierasts, uzņēmēji vēlās, lai viņu mājas lapu vai internetveikalu varētu atrast Google meklēšanas rezultātu pirmajā lapā uz noteiktiem atslēgvārdiem un uzreiz steidz noskaidrot, cik tas maksās.

Tomēr, pirms ķerties pie SEO, gribētu atgādināt, ka ienākumus no darbības internetā veido trīs pamatkomponentes – trafiks (apmeklējums), piedāvājums un lapas konversijas rādītāji. SEO šajā gadījumā veidos trafiku, bet, lai jauniegūtais trafiks maksimāli efektīvi performētu, ir jāpaanalizē vai pašas mājas lapas dizains – gan estētiskais, gan funkcionālais ir vērsts uz augstiem konversijas rādītājiem lapā.

Lai cerētu uz pozitīviem notikumiem bankas kontā, arī piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. It īpaši tik viegli pārskatāmā vidē kāds ir internets. Taču tas šoreiz lai paliek pašu uzņēmēju ziņā.

Tā iepazīstot tuvāk optimizējamās mājaslapas, radās dažas pārdomas ar kurām gribu padalīties, lai sasniegtais SEO rezultāts būtu maksimāli efektīvs klientam un, lai mājas lapas apmeklētāji gūtu pozitīvu pieredzi iepērkoties šādā interneta veikalā.

Domājot tikai par SEO un nedomājot par pārējo mājas lapas stāvokli, var izveidoties situācija, kad potenciālais klients atnāk uz vietējo lielveikalu, kurā nav saprotams kur kāda prece meklējama un beigās vēl izrādās, ka veikalā vispār nav kases, lai veiktu pirkumu.

Mājas lapas dizains

Pirmā būtiskā lieta ir mājas lapas dizains. Pixel-perfect nostrādāts vizuālais dizains un saskarnes dizains ir viens no būtiskākajiem klienta uzticēšanās faktoriem. Bet uzticēšanās biznesā ir lielākā daļa veiksmes, jo īpaši interneta biznesā, kur nav iespējas ietekmēt pircēja lēmumu klātienē.

Apskatot vienu otru SEO kandidāti, radās mēreni-vidējs apjukums par to kur es atrodos, ko tur var nopirkt un cik tas maksā. Katrā iespējamā saskarnes vietā bija izmantoti bagātīgi tonējumi, lapas malās ar “pirkumu rosinošiem” skatieniem mani valdzināja 21. gadsimta amazones no kāda mikrorajona.

Lapas kopējais iespaids palika juceklīgs, haotisks un pārsātināts ar lieku troksni. Sarkanā krāsa bija izmantota elementos, kuriem nav nekādas funkcionālas nozīmes, taču CTA (call-to-action) elementi tikai vāji atšķiras no fona. Dizainā, ja to par tādu drīkst saukt, ir daudz lieku elementu, kas novērš skatītāja uzmanību no galvenā – meklējamās preces, cenas un konversijas elementiem.

Taču pēc kāda brīža jau sāku noprast, kas kurā vietā būtu meklējams, atrodams un nopērkams. Citā no apskatītajām mājas lapām dizains bija labs, taču tajā bija trūkumi, kas saistīti ar konversijas elementiem.

Mana pārliecība, kas nostiprinājusies laika gaitā – dizainam jābūt maksimāli tīram, labi strukturētam, estētiskam un pārskatāmam. Intuitīvi uztveramam, vērstam uz produktu un konversijas veicināšanu, bez liekiem elementiem un izskaistinājumiem.

Mājas lapas navigācija

Mājas lapas navigācija jeb menu vēlams būt vienkāršai, viegli pārskatāmai un vizuāli strukturētai, iespējami seklai – ar iespējami mazāku apakšsadaļu pakāpju skaitu, precīzi sagrupētai, ērtai ar nepieciešamajiem lietojamības elementiem.

Mājas lapas teksti un informācija par produktu

Teksti, līdzīgi kā vizuālais dizains, ļoti daudz vēsta apmeklētājam par mājas lapas uzticamību. Piemēram, mani būtu ļoti grūti pierunāt veikt pirkumu mājas lapā, kurā slāvu tautības cilvēki būtu centušies pierādīt, ka zina latviešu valodu labāk par pašiem latviešiem.

Ļoti labi saprotu, cik grūti un darbietilpīgi sarakstīt kvalitatīvu dzeju par katru no produktiem, īpaši, ja internetveikalā ir desmitiem un simtiem pozīciju. Taču tieši teksts un bagātīga, vēlams, konkurējošā vidē unikāla informācija par katru produktu kalpos kā ļoti labs pamats mājas lapas vai internetveikala SEO startēģijā attiecībā pret konkurentiem.

Tāpat jāatceras par teksta pārskatāmu strukturēšanu, informācijas hierarhiju, nodalot pircēja lēmumam būtisko informāciju no liriskās daļas. Piemēram, ja preces artikuls tiek attēlots vienlīdz lieliem cipariem kā cena, tad jāsāk domāt par informācijas prioritātēm produkta lapā.

Interakcijas elementi

Tāpat loģiski un intuitīvi saprotami jādarbojas mājas lapas interakcijas elementiem – atbildēm uz lietotāja pieprasījumiem, meklējumiem, dažādiem filtriem un kļūdu paziņojumiem. Tiem jādarbojas tā, lai ikviens varētu saprast ko tas dara nepareizi, vai kas tam jādara, lai sasniegtu rezultātu.

Konversijas elementi

Kvalitatīvi izstrādātu konversijas elementu trūkums līdzinās veikalam bez kases vai labākajā gadījumā veikalam ar salūzušu kases aparātu. Ja mājas lapas apmeklētājam ir radīta vēlme nopirkt produktu, taču, neatrodot kā to izdarīt, apmeklētājs pametīs lapu un veiks pirkumu pie konkurenta vai nenopirks vispār.

Interesants piemērs, ko ir nācies redzēt kāda internetveikala produkta lapā, ir liela poga “Atpakaļ” līdzās galvenajai konversijas pogai. Šādu lapas dizainu varētu salīdzināt ar pircēja izdzīšanu no veikala.

Mana pieredze rāda, ka vidējais interneta lietotājs ir viegli vadāms. Ja mēs gribam panākt noteiktu rezultātu, mums precīzi jāliek mājas lapas apmeklētājam izdarīt noteiktas darbības, lai virzītu viņu uz mūs interesējošo mērķi.

Ja tā ir produkta lapa un apmaksa notiek turpat internetā, liekam viņam “Pirkt” un pievienojam iepirkumu grozam vai sūtām uzreiz uz pirkuma noformēšanu. Ja produkts ir kāds transportlīdzeklis vai līdzīga rakstura pirkums, kuru sevi cienošs pircējs tomēr aptaustīs, apmaksās un saņems klātienē (velosipēds, motocikls, auto, zālespļāvējs un tml.), var rast citu, radošu pieeju kā likt mājas lapas apmeklētājam konvertēties un spert soli tuvāk pirkumam.

Var izveidot ļoti skaistu un bagātīgu produkta lapu, taču, nevajadzētu cerēt uz pirkumu vai cita veida konversiju, ja tajā nebūs atrodamas skaidras norādes, ko lapas apmaklētājam darīt, lai nopirktu attēloto produktu. Apmeklētājs visdrīzāk pametīs šādu lapu un izdarīs pirkumu citur.

Konversijas palielināšana un maksimāli kvalitatīva apstrāde ir tēma atsevišķam rakstam. Šeit apskatīju tikai primārās un būtiskākās lietas, kurām mājas lapā vajadzētu būt kārtībā, lai SEO pasākumi strādātu ar maksimālu lietderības koeficientu.

Statistikas rīki

Statistikas rīkiem gan nav tiešas saistības ar potenciālā pircēja lēmumiem mājas lapā, taču kvalitatīvi un pilnvērtīgi integrēti statistikas rīki, kaut vai vecais labais Google Analytics un interneta lietotāja uzvedības sekošanas rīki mājas lapā kā, piemēram, ClickTale, sniegs lielu ieguldījumu darba procesā – mājas lapas pilnveidošanā un konversijas rādītāju uzlabošanā.

Daži secinājumi

Daudzas divtūkstošo gadu sākumā un vidū radītās mājas lapas šodien sauc pēc būtiskas rekonstrukcijas. Liels vairums no tām tapušas ar domu mums jau tā pat iet labi, bet internetā būt tagad ir stilīgi un mums arī vajag savu lapu, jo konkurentiem arī ir vai arī – nē, nē, neko pārdot mēs tur negribam, mums tikai vajag kautko ļoti lētu un vienkāršu, tikai ielikt dažas preces, parādīt kas mums ir un, lai mūs var atrast.

Šodien šie uzņēmēji ir sapratuši, ka bizness pārceļas uz interneta vidi un tas nozīmē, ka ar produktu bildīšu atrādīšanu nepietiek, lai sekmīgi pārdotu internetā. Daudzos gadījumos esošo mājas lapu rekonstrukcija un to optimizācija nav ekonomiski lietderīga, jo vienkāršāk un lētāk ir pilnībā izstrādāt jaunu mājas lapu, realizējot tajā klienta aktuālās vajadzības, pareizi izveidojot produktu lapas, konversijas elementus, integrējot sociālos tīklus un realizējot SEO draudzīgu lapas kodu.

No savas pieredzes varu sacīt, ka augstvērtīgs mājas lapas dizains rada pārliecinošāku iespaidu un liek uzticēties vairāk. Tā rezultātā pircējs būs gatavs par to pašu produktu samaksāt nedaudz vairāk nekā mazāk kvalitatīvos interneta resursos.

Faktiski runa ir par konversiju jeb, citiem vārdiem runājot, pirkumu skaita īpatsvaru pret apmeklējumu. Ir jāsaprot, ka SEO tāpat kā Google AdWords un jebkāda cita veida reklāma palielina mājas lapas apmeklējumu, taču tā nevar palielināt konversijas rādītājus, ja pašas mājas lapas uzbūve, dizains un pārējie uzbūves elementi tos nekādi nesekmē.

Uzskatu, ka ikvienam profesionālam interneta mārketinga speciālistam, kas piedāvā SEO un AdWords pakalpojumus, vajadzētu godīgi novērtēt aktuālo mājas lapas stāvokli un pārrunāt to ar klientu, pirms slēgt līgumu, lai sāktu ceļu uz mītisko pirmo vietu / lapu Googlē.

Šī gada februārī darbu plāno uzsākt jauns un citāds kolektīvās iepirkšanās serviss Citrons.lv. Portālā ar ievērojamām atlaidēm no 50% līdz 90% būs nopērkami iecienīti plaša patēriņa pakalpojumi un preces.

Jau pašlaik portālā Citrons.lv ikviens interneta lietotājs var pierakstīties jaunumu saņemšanai un vienlaikus iesaistīties bonusu programmā, kas ļauj uzkrāt papildus atlaides pirkumiem kolektīvās iepirkšanās servisā Citrons.lv. Aktīvākie lietotāji jau uzkrājuši bonusu apjomu vairāk nekā Ls 63 apmērā.

Tāpat ikviens, kas būs pierakstījies jaunumiem Citrons.lv pirmsatvēršanas periodā, pirmajam pirkumam saņems vēl papildus 5% atlaidi. Citrons.lv sekotājiem sociālajos tīklos tiks rīkotas balvu izlozes, piemēram, Facebook – nospiežot pogu “Like” šeit:

Citrons.lv top kā izdevīgas iepirkšanās vietne ikvienam pircējam un kā efektīvs un atraktīvs interneta mārketinga instruments uzņēmējiem, kas ļaus aptvert plašu klientu auditoriju un iegūt jaunus klientus.

Portāla veidotāju – SIA Focus Group 15 gadus ilgā pieredze reklāmā un mārketingā, ik dienas strādājot ar uzņēmējiem, ļauj lieliski sajust, kas tirgum šobrīd ir nepieciešams, un tas tiks realizēts iepirkšanās servisā Citrons.lv.

Tiek plānots izveidot maksimāli efektīvu interneta mārketinga platformu ar atšķirīgām iezīmēm, kas būs interesanta gan pircējiem, gan sniegs jaunu pieredzi uzņēmējiem. Jau pašlaik ik dienas Citrons.lv bonusu programmā pierakstās vairāki simti jaunu dalībnieku un dienā tāpat tiek saņemti vairāki piedāvājumi no uzņēmējiem, kas interesējas par sadarbības iespējām ar Citrons.lv (e-pasts: sadarbiba@citrons.lv)

Pašlaik aktīvi rit vietnes izstrādes darbi un konkrēts kolektīvās iepirkšanās servisa Citrons.lv darbības uzsākšanas datums tiks izziņots atsevišķi.

Vīzija par mārketinga attīstību

Jau labu laiku vēlos publiski padalīties savās pārdomās un sajūtās par svarīgu tendenci, kas iezīmējas jaunāko laiku mārketingā un ar to saistītajās attiecībās ar medijiem. Nav runa tikai par interneta mārketingu, bet mārketingu vispār.

Ticu, ka neesmu vienīgais, kas nonācis pie līdzīgas atziņas, ko lielā mērā veicinājusi aizokeāna elpa, ko līdz mums atnesis kolektīvās iepirkšanās flagmanis Groupon.

Jo tieši Groupon pārdošanas modelis un ar to saistītās preču-naudas aprites konstrukcijas iezīmē beigu sākumu reklāmas telpas pirkšanas modeļiem, kas joprojām Latvijas mediju dienaskārtībā turas nelokāmi kā 1905. gada priedes Kurzemes sirmajā krastā.

Nestrīdos, tā ir vienkāršāk – pārdot reklāmas laukumus dienās, nedēļās, CPM, klikšķus, visai izplūdušus TRP/GRP, sekundes, komercsižetus, konkursus vai kādas programmas sponsoringa paketi.

Taču klienta jautājums paliek mūžseni nemainīgs: kāds man no tā labums? Cik es pārdošu pēc šīs kampaņas? Par cik % pieaugs mans pārdošanas rezultāts?

Un šajā brīdī zāle apklust, bet mediju plānotāji iekrekšķinās un braši sāk atsaukties uz līdzšinējo pieredzi un kampaņu rezultātiem. Un tā vilcieniņš bla, bla…čuku-čuku-tū ripo mierīgi tālāk.

Samaksa par rezultātu

Groupon pasaulei ir ierādījis ne tikai mārketingu, kas balstīts uz preces vai pakalpojuma atlaidi, kas ir redzamākā daļa, bet arī principu, ka reklāmdevējs maksā tikai par reāli pārdotu produkta vienību.

Un tā ir mana galvenā sajūta – reklāmdevēju un mediju attiecības virzās uz apmaksas modeli par reāli piegādātu rezultātu – pārdotu produktu jeb Pay Per Sale (PPS) nevis pārdotām starpfāzēm – sekundēm, CPM utt.

Tā ir mārketinga konstrukcija, kad visi preces virzībā iesaistītie ķēdes posmi saņem atlīdzību par reāli paveiktu darbu. Līdz ar ko katrs posms ir ieinteresēts performēt maksimāli kvalitatīvi – būt radošs un efektīvs, lai maksimizētu savus ienākumus. Tieši tādā veidā jau pašlaik sacenšas kolektīvās iepirkšanās vietnes kā rezultātā ieguvējs ir klients un reklāmdevējs.

Kolektīvās iepirkšanās modeļa attīstība sinerģijā ar affiliate jeb partnermārketinga izpaltību veicinās reklāmdevēju domāšanas maiņu un radīs arvien pieaugošu spiedienu uz lielajiem medijiem, lai mainītu veco kārtību. Šo spiedienu jau stiprina ekonomiskā recesija, kas iemācījusi uzņēmējiem saglabāt arsenālā tikai efektīvākos mārketinga rīkus.

Līdz groupdeal ērai Pay Per Sale (PPS) sadarbības principu internetā tīrā veidā realizēja affiliate jeb partnermārketings. Salīdzinoši nesen pasaules interneta dievi savā konteksta reklāmu tīklā Google AdWords ieviesa iespēju maksāt arī par reāli notikušu konversiju (pirkumu) ne tikai par klikšķiem.

Vai ceļš uz Pay Per Sale jau sācies?

Pēc neveiksmīga mēģinājuma nopirkt Groupon, 21. janvārī pasaule uzzināja par Google plāniem ienākt Groupon interešu zonā ar Google Offers. Vai šīs “konfidenciālās” informācijas nopludināšana tīkla apskatniekiem Mashable un Techcrunch ir tikai taktisks solis darījumu pārrunu līdzsvarošanai vai reāls Google biznesa projekts, rādīs tuvākie mēneši. Neatkarīgi no iznākuma, viens ir skaidrs – Google interese par Groupon pastiprina Pay Per Sale vīzijas attīstību pasaulē.

Arī Latvijas lielākais interneta ziņu resurss Delfi.lv, meklējot elastīgākus sadarbības modeļus, šogad sācis pārdot ne tikai banneru dienas un nedēļas, bet arī ekspozīcijas jeb CPM, kas jau ir solis tuvāk patiesajai klienta vajadzībai – maksāt par paveikto.

Šodien gan vēl grūti iedomāties piena vai maizes pārdošanu pēc Pay Per Sale (PPS) principa – tam nepieciešamas vērienīgas tehniskas investīcijas un patērētāju ieradumu maiņa. Saprotams, ka svarīgākā teritorija Pay Per Sale modelim ir interneta vide, kur šādu principu realizēt ir tehniski visvienkāršāk.

Pirmie signāli PPS attīstībā

Tomēr, neraugoties uz to, nesen uzzināju, ka līdzīgam sadarbības modelim eksperimenta nolūkā piekritis arī kāds offline medijs. Šie signāli ļauj cerēt, ka mediju pārstāvju domāšana sāk mainīties un virzība uz Pay Per Sale modeli ir sākusies.

Reiz dzīvoja solīds un izglītots suns Forsis. Viņa vecāki bija šķirnes izcilnieki un daudzu medaļu ieguvēji skatēs, sacensībās un suņu šovos. Arī Forsim bija viena otra medaļa un saimnieks, kurš bieži lietoja sunim nesaprotamu ierīci.

Ik rītus saimieks atlocīja paplānu iegarenu kastīti, salika uz tās abas rokas un blenza tajā. Suns sēdēja blakus un, ziņkārē pieliecis galvu, vērās cilvēkā, kurš nepievērsa nekādu uzmanību savam medaļniekam. Citos brīžos divkājainais, kas reizēm parādījās mājas kustīgo bilžu kastē un tur tika saukts par sociālo mediju ekspertu, bija suņa mīļotais saimnieks.

Saimnieks ilgi blisināja acis kastē un pie sevis sprieda: “Suņi taču reizēm kārto savas suņu vajadzības. Hmm… interesanti būtu, ja es Forsim piestiprinātu džīpīes resīveri ar vaifai aksess pointu un tas man sūtītu signālu par katru krūmu, kur suns kārtojis lietas?”.

Forsis saskuma. Viņš pat vairs neskatījās uz divkājaino mediju ekspertu un garlaikoti nogūlās pie viņa kājām.

“…un tad es mājās varētu skatīties kartē, kur Forsis šodien pabijis, pie cik un kuriem krūmiem iečekojies un tad šo pašu es sarunātu ar kaimiņu – uzliktu arī viņa tīrasiņu Skvēram tās mantiņas. Vēlāk varētu veikt visaptverošu analīzi par suņu paradumiem, maršrutiem, to saistību ar laikapstākļiem, pastaigas laiku un citiem faktoriem. Interesanti, vai suņi vienmēr iečekojas pie vieniem un tiem pašiem kokiem un krūmiem un kādā secībā tas notiek? Kādi ir laika intervāli? Un kā būtu, ja suņa ceļā novietotu Happy suņu barības maisus pie kuriem atkal būtu jāiečekojas? Tikai atbilstoši jāsakonfigurē džīpīes un vaifai. Tad varētu analizēt suņu uzvedību atkarībā no barības maisu kooltoekšen novietojuma. Jā, tā ir ideja! Tā ir sociālo mediju stratēģija, ko piedāvāšu klientam. Būs labs keisstadijs vēlāk”, sprieda mediju eksperts un izgāja no mājas īsā pastaigā ar Forsi.

Nule kā tapusī sociālo mediju stratēģija cilvēkam nedeva mieru. Savā prātā viņš apcerēja kā varētu izskatīties aifona apps šim jēgpilnajam sociālā mārketinga rīkam un kā pareizi saņemt datus no suņa, kad tiek veikta iečekošanās un galu galā – kā to aplikāciju nosaukt?

Suņa saimnieks bija tiktāl aizdomājies, ka gandrīz palaida garām sava mīluļa lielo iečekošanos pie kāda luksofora. Viņš lūkojās vienā punktā un aktīvi domāja kādu badžu varētu šādos gadījumos piešķirt čekinam, līdz viņu pārtrauca dobja balss: “Vai Jums būs ar ko šo visu savākt?”

Pašvaldības policists, redzot apjukušo, viegli izpūrušo mediju ekspertu treniņtērpā, nekļūdīgi saprata, ka vajadzīgie tūļi nav līdzi, un ar uzvaroša pārākuma pildītu žestu, izvilka kvīšu paciņu dzeltenā krāsā, kaut ko uzrakstīja un veica dažus digitālos fotouzņēmumus.
“Piecdesmit latu. Maksāsit bankā,” strupi noteica policists un sniedza kvīti cilvēkam, kurš tikai šajā brīdī saprata, ka viņa sākotnēji iecerētais badžs nederēs.

Aptvēris skarbo realitāti, cilvēks saskuma un devās atpakaļ uz māju pusi. Forsis, asti luncinādams, līksmi lēkšoja pa priekšu un paspēja vēl vienu reizi iečekoties pie kaimiņu motocikla.

_______
p.s. visi pasakas personāži ir izdomāti un jebkāda līdzība ar reālām personām ir nejauša sakritība.

Attīstoties Optiskā Interneta tīklam un interneta pieslēgumu ātrumam, paveras arvien plašākas iespējas attīstīt biznesu internetā. Līdz ar to interneta vietņu īpašniekiem, reklāmas veidotājiem un pašu reklamēto produktu pārdevējiem būs ērti pārlūkot vienkopus visus svarīgākos likumus un Ministru kabineta noteikumus, kas paredz dažādu kategoriju reklāmas noteikumus.

Tātad visi svarīgākie reklāmas likumi vienkopus, sākot no nosacījumiem par alkohola reklāmu internetā un beidzot ar veterināro zāļu reklamēšanas nosacījumiem internetā. Atsevišķi publicēts arī pārējās interneta vidē saistošās likumdošanas apkopojums.

REKLĀMAS LIKUMS. Pamatu pamats, tā arī saucas. Svarīgs ir viss likuma teksts. Likums nosaka gan reklāmas veidošanas principus, gan paredz noteikumus reklāmas izplatīšanai, kā arī kā arī nosaka atbildību pārkāpumu gadījumos. Portāls kā reklāmas izplatītājs var tikt saukts pie atbildības par likumā neatļautas reklāmas publicēšanu. Tālāk publicējam ar likumu saistītos normatīvos aktus, kas regulē atsevišķu produktu un pakalpojumu grupu reklāmu:

ALKOHOLA REKLĀMA INTERNETĀ. Alkoholisko dzērienu reklāmu un tās kārtību regulē “Alkoholisko dzērienu aprites likums”. Būtiskākie likumā ir 10. un 11. pants. Priecīgā ziņa visiem interneta vietņu īpašniekiem – internets ir vienīgā elektroniskā vide, kur atļauta stipro alkoholisko dzērienu reklāma. Kā zināms, TV un radio drīkst reklamēt tikai alu un vīnu vai citus līdzīgus dzērienus, kas atbilst šo abu minēto dzērienu izgatavošanas un sastāva definīcijai. Nekāda sakara ar dzērienu stiprumu (grādos) te nav.
Galvenie alkohola reklāmas nosacījumi – jābūt ierastajam uzrakstam par alkohola kaitīgumu, nedrīkst paust uzskatu, ka alkohols ir zāles, nedrīkst saistīt alkohola lietošanu ar sportu vai transportlīdzekļa vadīšanu, kā arī nedrīkst attēlot personu lietojam alkoholu, resp. dzēriena glāzi drīkst turēt rokās, bet tā nedrīkst pieskarties lūpām.

AZARTSPĒĻU UN IZLOŽU REKLĀMA INTERNETĀ. Azartspēļu reklāmu regulē “Azartspēļu un izložu likums”. Azartspēļu reklāmas publicēšanai Internetā saistoša ir likuma 41.panta 5. un 6. daļa, kas nosaka, “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi”. Tāpat “Aizliegts piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu vai kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojumu saņemšanu.” Ieteicams iepazīties ar attiecīgajiem MK noteikumiem, kas izdoti pamatojoties uz šo likumu.

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļas noteikumi ir ļoti diskutabli saistībā ar norises vietas jēdzienu tieši elektroniskās vides aspektā. Šī likuma norma skar daudzus online totalizatoru un azartspēļu organizatorus. Galvenā likuma problēma – tas nepaskaidro, kas īsti uzskatāma par azartspēļu norises vietu – lietotāja dators vai serveris, kurā glabājas attiecīgā programmatūra. Šajā kontekstā 2010. gada pavasarī paredzēta pirmās instances tiesas sēde par neatļautu azartspēļu reklāmu portālā Delfi. Latvijā populārākais Sporta portāls esports.lv šo problēmu atrisināja pārceļot fizisko servera atrašanās vietu uz ASV un pārdēvējoties par Sportacentrs.com – tik ievērojami ir portāla ienākumi no dažādu totalizatoru un azartspēļu reklāmas un affiliate programmām, lai šāda biznesa restrukturizācija būtu izdevīga.

TABAKAS IZSTRĀDĀJUMU REKLĀMA INTERNETĀ. Tabakas izstrādājumu un cigarešu reklāmu regulē likuma “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” noteikumi. Sevišķu uzmanību pievēršam likuma 8. un 9. pantam, kur apskatīti tabakas izstrādājumu reklāmas nosacījumi. Jāsaka uzreiz, ka tabakas izstrādājumu reklāma internetā ir aizliegta, ja vien Jūsu vietne nav “speciālais izdevums, kas paredzēts komersantiem, kuri nodarbojas ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību”, kā arī izdevums, “kas tiek izdots un drukāts valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un nav paredzēts Eiropas Savienības tirgum”. Droši vien šo normu iespējams apiet, uzturot mājas lapu uz kāda servera ārpus EU un publicējot informāciju krievu valodā, kas principā nav EU pārstāvētā etniskā valoda…

KREDITĒŠANAS PAKALPOJUMU REKLĀMA INTERNETĀ. Reklamējot kreditēšanas pakalpojumus, nepieciešams izlasīt Ministru kabineta noteikumus Nr.692 no 25.08.2008 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”. Redzamā lieta ir brīdinājuma uzrakst “Aizņemies apdomīgi”, kas jālieto reklamējot kreditēšanas pakalpojumus Internetā.

PORNOGRĀFISKA UN EROTISKA SATURA MATERIĀLU REKLĀMA INTERNETĀ. Pornogrāfiska un erotiska rakstura reklāmu elektroniskajā vidē regulē Pornogrāfijas ierobežošanas likums. Sevišķa uzmanība jāpievērš bērnu pornogrāfijas aizliegumam, piekļuves nosacījumiem pornogrāfiska rakstura saturam un pornogrāfisku materiālu reklāmas noteikumiem. Tāpat ieteicams izlasīt saistošos MK noteikumus Nr. 704 no 02.09.2008 “Intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumi”.

DATORSPĒĻU REKLĀMA INTERNETĀ. Reklamējot datorspēles, jāievēro MK noteikumi Nr.452 no 06.06.2006. “Datorspēļu izplatīšanas noteikumi”. Tie nosaka kā spēles marķējamas atbilstoši auditorijas vecuma grupai un nosacījumus datorspēļu pieejamībai internetā.

JAUNU VIEGLO AUTO REKLĀMA INTERNETĀ. Reklamējot jaunas vieglās automašīnas jāsniedz informācija par CO2 jeb oglekļa dioksīda koncentrāciju izmešos, ko nosaka MK noteikumi Nr.608 no 20.07.2004. “Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi”. Citiem vārdiem sakot – reklāmā jānorāda CO2 izmešu koncentrācija izpludes gāzēs.

MEDIKAMENTU REKLĀMA INTERNETĀ. Medikamentu reklāmā svarīgi ievērot MK noteikumus Nr.167 no 06.03.2007. “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”. Recepšu medikamentu reklāma ir aizliegta. Tāpat aizliegts reklamēt zāles, kas satur psihotropās vai narkotiskās vielas vai to analogus.

BĒRNU PĀRTIKAS REKLĀMA INTERNETĀ. Reklamējot bērnu pārtiku, jāpārzina MK noteikumi Nr.370 no 26.05.2008. “Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem”

VETERINĀRO ZĀĻU REKLĀMA INTERNETĀ. Dzīvnieku portāliem, dzīvnieku sociālajiem tīkliem, ZOO interneta veikaliem un tml. vietnēm aktuāli ir MK noteikumi Nr.169 no 06.03.2007. “Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība”. Jāizlasa, pirms ķerties pie veterināro zāļu reklāmas.

CENU NORĀDĪŠANA INTERNETA REKLĀMĀ. Reklamējot sveramas, beramas vai lejamas preces, jāievēro MK noteikumi Nr.178 no 18.05.1999. “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Galvenā būtība – ja tiek pārdota kāda sverama, lejama vai berama prece, jānorāda gan iepakojuma cena, gan cena par mērvienību – kilogramu, kvadrātmetru, litru un tml. Vienmēr jāatceras par PVN atšifrēšanu cenā – jābūt skaidri norādītam vai tas iekļauts cenās, vai nē.

Pilnu normatīvo aktu tekstu visērtāk lasīt vietnes Likumi.lv konsolidētajās versijās.

Tālāk apkopota pārējā likumdošana, kas regulē interneta vidi.

Attīstoties Optiskā Interneta tīklam, kas nodrošina krasu datu pārraides ātruma pieaugumu, uzlabojas iespējas attīstīt dažādus biznesus, kas bāzēti elektroniskajā vidē. Pienāk ziņas, ka uzņēmums Lattelecom plāno radīt pieejamāku fiksētās IP adreses pakalpojumu, kas kopā ar ātru Optisko Internetu, nākotnē nozīmētu visai vienkāršu sava privātā servera uzturēšanu mājas apstākļos.

Piedāvājam vienuviet visu svarīgāko likumu un Ministru kabineta noteikumu apkopojumu, kas regulē elektronisko vidi Latvijā. Papildus – neliela anotācija gandrīz katram likumdošanas aktam. Pašu likumu tekstus nepārpublicēsim, bet galveno būtību gan. Visu normatīvo aktu nosaukumi atbilst oriģinālam. Atsevišķā rakstā izdalīti normatīvie akti, kuru kompetencē ir Reklāma Internetā.

1. Elektronisko sakaru likums. Samērā pagarš jumta likums, kas regulē elektronisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējās attiecības tirgū un attiecības ar valsti, tirgus principus, radiofrekvenču sadali, telefona numerācijas resursu sadali, numuru saglabāšanas kārtību, tirgus regulēšanas principus, starpsavienojuma principus, datu aizsardzības principus un citas saistītās jomas. Kaut arī likums pamatā attiecas un elektronisko sakaru komersantiem, tīklu īpašniekiem, mobilo sakaru operatoriem, interneta provaideriem, radiostacijām un tml., taču to noderīgi izlasīt arī šo pakalpojumu gala lietotājiem, lai izprastu savas tiesības. Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likumu, izdoti visai interesanti MK noteikumi, kas ļauj saprast to kādus datus kādā kārtībā iespējams iegūt, piemēram, no interneta provaidera vai hostinga pakalpojumu sniedzēja par lietotāja darbībām internetā:

- MK noteikumi Nr.591 no 09.08.2005. “Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos”

- MK noteikumi Nr.820 no 04.12.2007. “Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu”. Šie MK noteikumi ir vēl interesantāki par iepriekšējiem.

2. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Likums regulē elektronisku komerciālu paziņojumu sūtīšanu. Saukts arī par “spama likumu”. Esence ir šāda – fiziskām personām uz e-pastu nosūtīta nevēlama komerciāla vēstule ir sodāma jau ar pirmo reizi, bet uz juridisku personu epastiem drīkst nosūtīt spamu līdz 9 vēstulēm gada laikā. Ar 10. saņemto spama vēstuli no viena sūtītāja, juridiska persona var vērsties Datu valsts inspekcijā (DVI) ar sūdzību un lūgumu sodīt sūtītāju. Tāpat likums attiecas arī uz interneta veikaliem, hostinga pakalpojumu sniedzējiem, interneta provaideriem un citām interneta vietnēm, kas veic datu vākšanu, apstrādi, izplatīšanu un pārraidi – likums reglamentē datu aprites pamatnosacījumus.

3. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Regulē fizisko personu datu izmantošanas, glabāšanas, apstrādes un publicēšanas kārtību. Svarīgs visiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kur tiek veiktas darbības un tiek vākti personu dati – portāliem, internetveikaliem, dažādu datu bāzu pārziņiem, online apdrošināšanas servisiem, online aizdevumu servisiem un tml. Lai veiktu fizisko personu datu apstrādi, jāreģistrējas Datu valsts inspekcijā. Ar šo likumu saistīti MK noteikumi Nr.40 no 30.01.2001. “Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības”.

4. Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Likums regulē pārdevēja un pircēja attiecības dažādās preču un pakalpojumu pārdošanas situācijās. Kā arī nosaka kāda pārdevēja rīcība uzskatāma par negodīgu, agresīvu, maldina patērētāju. Likumā noteikts kādos gadījumos salīdzinoša reklāma ir nepieļaujama. Jāzina preču un pakalpojumu komercaģentiem, kā arī komersantiem, kas darbojas interneta vidē.

5. Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Likums saistošs interneta veikaliem un visām personām, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu pārdošanu interneta vidē. Likums apskata informācijas sniegšanu par preci vai pakalpojumu, gan distances līguma attiecības, gan garanatijas noteikumus un kārtību kādā izskatāmas klienta pretenzijas par pārdoto preci vai pakalpojumu. Ar šo likumu saistīti šādi Ministru kabineta noteikumi:

- MK noteikumi Nr.207 no 28.05.2002. “Noteikumi par distances līgumu” nosaka informācijas apjomu un kārtību kādā pircējs informējams par preci vai pakalpojumu, ja tas tiek iegādāts ar distances vienošanās (attālināta līguma) attiecībām. Ļoti svarīgs normatīvais akts visiem komersantiem interneta vidē.

- MK noteikumi Nr.178 no 18.05.1999. “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Galvenā būtība – ja tiek pārdota kāda sverama, lejama vai berama prece, jānorāda gan iepakojuma cena, gan cena par mērvienību – kilogramu, kvadrātmetru, litru un tml.

- MK noteikumi Nr.1037 no 21.12.2004. “Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu”. Nosaka distances līgumā sniedzamās informācijas apjomu un kārtību, slēdzot attālinātus līgumus par naudas aizdevumu saņemšanu, par vērtspapīru iegādi, valūtas maiņu, apdrošināšanas polišu iegādi, naudas tirgus instrumentiem, noguldījumiem un tml.

6. Azartspēļu un izložu likums. Likuma 7. nodaļa regulē azartspēļu organizēšanas aspektus elektroniskajā vidē, kur definēti spēļu veidi, azartspēļu organizēšanas un licencēšanas kārtība un regulētas subjektu attiecības azartspēļu kontekstā. Azartspēļu un izložu likums ir apkarināts ar daudziem MK noteikumiem. No tiem pieminēsim tikai divus, kas paredz obligātu spēlētāju datu vākšanas un uzglabāšanas kārtību:

- MK noteikumi Nr.853 no 17.10.2006. “Kārtība, kādā iesniedzama informācija par interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas programmām, drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem”,

- MK noteikumi Nr.854 no 17.10.2006. “Interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība”

Interesanta ir likuma 10. nodaļa par izložu organizēšanu elektroniskajā vidē, tātad arī internetā. Tāpat jāatceras, ka aizliegts piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu vai kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojumu saņemšanu. Vairāk par azartspēļu reklāmu internetā.

7. Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Likums paredz iespēju ikvienai juridiskai personai reģistrēt portālu kā masu informācijas līdzekli, tādējādi paplašinot informācijas vākšanas un publicēšanas iespējas, un nodrošinot likumisku aizsardzību pret iejaukšanos masu informācijas līdzekļa darbībā. Tāpat masu informācijas līdzekļa veidotāji var iegūt žurnālista statusu, kas nodrošina plašākas tiesības vākt, apkopot un publicēt informāciju. Likums nosaka arī kādu informāciju nedrīkst publicēt.
Masu informācijas līdzekļu reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistrs un vienreizēja reģistrācijas nodeva ir ap Ls 100 + saistītie maksājumi, kopā ap Ls 120.

8. Pornogrāfijas ierobežošanas likums. Likums regulē pornogrāfisku materiālu apriti, tajā skaitā arī elektroniskajā vidē. Sevišķa uzmanība jāpievērš bērnu pornogrāfijas aizliegumam, piekļuves nosacījumiem pornogrāfiska rakstura saturam un pornogrāfisku materiālu reklāmas noteikumiem. Tāpat ieteicams izlasīt saistošos MK noteikumus Nr. 704 no 02.09.2008 “Intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumi”.

9. Autortiesību likums. Regulē kārtību kāda jāievēro autortiesību objektu – mūzikas, filmu, fotogrāfiju, mākslas darbu, literāro darbu, datorprogrammu, fonogrammu, raidījumu un citu autortiesību objektu apritē, izplatīšanā, reproducēšanā un cita veida izmantošanā. Nelegālas filmas, programmatūra, mūzika un tml…

10. MK noteikumi Nr.487 no 20.11.2001.”Filmu izplatīšanas noteikumi”. Noteikumi nosaka kas jāievēro, ja nolemsit savā interneta vietnē izplatīt un publiski demonstrēt Nacionālajā Kino centrā reģistrētas filmas. Jums jābūt juridiskai personai un jāreģistrējas Nacionālajā Kino centrā…

11. Aizsargāta pakalpojuma likums. Likums ir ļoti īss un tas paredzēts, lai regulētu ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanu. Pamatā attiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā LURSOFT, CSDD, Zemesgrāmata un tml. valsts reģistru turētājiem.

12. Elektronisko dokumentu likums. Likums regulē elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Saistībā ar šo likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.473 no 28.06.2005. “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”. Vairāk attiecas uz bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un valsts pārvaldes iestādēm.

13. Informācijas atklātības likums. Likums attiecas uz visām pārvaldes iestādēm. Regulē iestādes rīcībā esošas informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī nosaka kuru informāciju iestādei, atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Likumā paredzēta noteikta informācijas klasifikācija – vispārpieejamā un ierobežotas pieejamības informācijā. Šis likums ir profesionālu žurnālistu ābece, tāpat svarīgs ikvienam pilsoniskās žurnālistikas aktīvistam, kurš aktīvi vāc un pieprasa informāciju no iestādēm. Uz šī likuma pamata izdoti:

- MK noteikumi Nr.171 no 06.03.2007. “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”. Tie nosaka kāda informācija un kādā apjomā jāievieto iestādes mājas lapā, kādas ir tehniskās un drošības prasības mājas lapai, kā arī to kā jāveido iestāžu mājaslapu domēna vārdi un darbinieku elektroniskā pasta adreses. Līdzīga satura dokuments ir

- MK noteikumi Nr.123 no 10.02.2009. “Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas”.

14. Iesniegumu likums. Likums detalizēti nosaka kārtību kādā iestādēm jāizskata personu iesniegumi un jāatbild uz tiem. Atsevišķi apskatīta elektroniskā veidā iesniegtu pieprasījumu izskatīšana iestādē. Elektroniskam pieprasījumam ir līdzvērtīgs spēks tad, ja tas parakstīts ar elektronisko parakstu. Atbilde un iesniegumu iestādei jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Pilnas normatīvo aktu konsolidētās versijas pieejamas portālā Likumi.lv.

Lasīt tālāk par likumiem un MK noteikumiem, kuru kompetencē ir Reklāma Internetā.

Kas ir e-pasta mārketings un ko tas var dot uzņēmumam?

E-pasta mārketingu jeb saziņu ar esošajiem vai potenciālajiem klientiem šodien izmanto gan lieli, gan vidēji, gan mazi uzņēmumi. E-pasta mārketings ir kļuvis par stabili izmantotu instrumentu komunikācijā ar klientiem, kas jebkādā veidā nonākuši uzņēmuma redzes lokā – veikuši pirkumus, pieteikušies lojalitātes programmās vai kādās uzņēmuma rīkotās akcijās. E-pasta mārketings saziņā ar esošo klientūru ir viens no finansiāli pieejamākajiem mārketinga instrumentiem.

Arī ekonomiskā situācija lielāku vērību liek pievērst mārketinga risinājumiem, kas sniedz iespējami augstāku efektivitāti attiecībā pret finansiālo ieguldījumu. Un te atkal pirmajās pozīcijās ir profesionāls e-pasta mārketings. Par to arī pastāstīšu vairāk.

Kā uzrunāt esošo klientu, lai tas atgrieztos vēl un pirktu biežāk?

Katram pārdevējam ir zināms, ka ievērojami vieglāk pārdot jau esošam klientam, kuram ir zīmola pieredze jeb klientam, kurš jau ir kaut ko ir pircis. Ja pirkuma un saskarsmes pieredze ir bijusi pozitīva, tad klients visticamāk atgriezīsies un ieteiks Jūsu uzņēmumu un tā produktus saviem draugiem. Pozitīvi noskaņots klients arī lojālāk izturēsies pret komerciāla rakstura sūtījumiem no uzņēmuma savā e-pastā.

Taču, lai sasniegtu vērā ņemamu rezultātu, svarīgi, lai e-pasta mārketinga kampaņas tiktu profesionāli un pareizi organizētas.

Pirmajā tuvinājumā varētu rasties jautājums – kālab tik sīki iztirzāt tik vienkāršu tematu kā e-pasta nosūtīšana? Tas taču ir tik elementāri… Vai zinājāt, ka profesionāli izveidota e-pasta kampaņa var palielināt pārdošanas apjomu pat 2 reizes? Cik efektīvi tas tiek notiek pašlaik Jūsu uzņēmumā?

Varbūt kādreiz ir radies kāds no šiem jautājumiem:

• Kā izsūtīt e-pastu vairākiem tūkstošiem klientu?
• Kā ērti grupēt un pārvaldīt e-pastus pēc klientu pazīmēm – interesēm, produktu kategorijām, vecuma, dzimuma un tml.?
• Kā uzzināt vai Jūsu e-pasts ir saņemts?
• Kā uzzināt vai e-pasts ir atvērts?
• Cik % vēstuļu ir tikušas atvērtas?
• Kā efektīvi uzrakstīt e-pastu tā, lai to atvērtu iespējami vairāk saņēmēju?
• Kā noformēt e-pastu tā, lai tā saņēmējs izdarītu pirkumu?
• Kā izveidot vizuāli augstvērtīgu HTML formāta e-pasta sūtījumu?
• Kā izveidot e-pasta sūtījumu tā, lai tas izturētu SPAM filtru pārbaudi un nonāktu pie adresāta?
• Kurās dienās un laikos izsūtīt e-pastu, lai tas nostrādātu iespējami labāk?
• Kā uzzināt, cik saņēmēju ir atteikušies turpmāk saņemt Jūsu e-pasta sūtījumus?
• Kā automātiski izsūtīt e-pastu pēc iepriekš izplānota grafika?
• Kā izveidot un izsūtīt aptauju, lai uzzinātu klientu viedokli?
• Kā izveidot un uzstādīt efektīvu autoatbildētāja e-pastu?

No šiem faktoriem būs atkarīgs Jūsu pārdošanas rezultāts pēc e-pasta kampaņas. Ja Jūs pašlaik vēl nevarat apstiprinoši atbildēt uz vismaz 2 jebkuriem jautājumiem, tad ir vērts padomāt par kādu no profesionāliem e-pasta mārketinga servisiem. Latvijā tādi ir 1,5 – Mailigen.lv un Primemail.lv.

Mailigen vs Primemail

Salīdzinot abu servisu piedāvātās iespējas, uzreiz jāsaka, ka pārliecinošs līderis šajā duetā ir Mailigen.lv ar profesionālāku piedāvājumu e-pastu izveidē, dizaina sagatavju izvēlē, labāk izstrādātiem analīzes rīkiem, pretspama pārbaudēm un vairāku valodu iespējām.

Mailigen savu servisu piedāvā ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski un šis aspekts lielā mērā ir noteicis izstrādātās platformas kvalitāti.

Mailigen.lv nodrošina sūtījumus latviešu valodā – ar garumzīmēm, mīkstinājuma zīmēm, kur citiem servisiem nereti rodas problēmas. Mailigen.lv liek uzsvaru uz iespējami kvalitatīvāku e-pasta sagatavošanu ar mērķi sasniegt labāku pārdošanas rezultātu no e-pasta mārketinga kampaņas. Savukārt, Primemail.lv vājākas tehniskās iespējas cenšas kompensēt ar nedaudz zemāku lietošanas maksu.

Te katram pašam jāizsver vai padsmit “ietaupīti” lati atsvērs svarīgu e-pasta mārketinga kampaņas rādītāju samazināšanos?
Tālāk rakstā ir interesants piemērs, kurā iespējams izsekot vienkāršam aprēķinam kā nelielas izmaiņas atsevišķos e-pasta mārketinga rādītājos būtiski ietekmē pārdošanas rezultātu.

Ar ko profesionāls e-pasta mārketings atšķiras no spama?

Pirmā un būtiskākā atšķirība – profesionāls e-pasta mārketings ir atļaujas mārketings. Tas nozīmē, ka adresāts (Jūsu klients) tehniski fiksētā veidā piekritis saņemt e-pasta sūtījumus no Jūsu uzņēmuma un, iespējams, to pat gaida. Spama sūtītāji šo aspektu nerespektē un izsūta savus piedāvājumus dažādos veidos iegūtiem e-pasta adresātiem bez viņu atļaujas.

Otrs būtiskais ir tāda e-pasta sūtījuma izpildījuma vizuālā un saturiskā kvalitāte, kas maksimāli efektīvi realizē Jūsu biznesa mērķus – iespējami augsts delivery rate, open rate, un iespējami augsts conversion rate.

Trešais faktors ir iespēja adresātam attiekties no e-pasta sūtījumiem. Šādu iespēju paredz Latvijas likumdošana. No spama sūtījumiem attiekties ir praktiski neiespējami.

Ceturtais faktors ir uzņēmuma tēls. Ja vienā gadījumā, uzņēmuma tēls iegūst, tad spams bojā uzņēmuma tēlu.

Kādi ir ieguvumi izmantojot profesionālus e-pasta mārketinga rīkus?

Profesionāli un radoši organizēta e-pasta mārketinga kampaņa kāpinās klientu lojalitāti un saīsinās atkārtota pirkuma ciklu kā rezultātā palielināsies uzņēmuma apgrozījums un peļņa, kā arī pieaugs atdeve no klienta sākotnējā piesaistē ieguldītajiem mārketinga līdzekļiem. E-pasts arī būs lētākais no visiem risinājumiem, lai uzrunātu jau apzinātos uzņēmuma klientus.

Būtu noderīgi attīstīt radošas pieejas klientu apkalpošanā, lai iegūtu esošo un potenciālo pircēju e-pastus kopā ar atļauju uz tiem nogādāt Jūsu ziņojumus.

No savas pieredzes varu apgalvot, ka man nav iebildumu saņemt kvalitatīvu, labi noformētu un interesantu e-pasta paziņojumu par interesējošiem produktiem, ja tas pienāk ar samērīgu regularitāti.

Kādi ir vidējie rādītāji e-pasta mārketingā?

Rādītāji e-pasta mārketingā lielā mērā atkarīgi no uzņēmuma darbības veida un nozares. Dažādās nozarēs tie var ievērojami atšķirties. Saskaņā ar servisa MailChimp.com datiem, vidējie rādītāji e-pasta mārketingā ir šādi:

• Delivery Rate jeb tehniskais piegādes īpatsvars ap 95…98 %. Šis rādītājs ir lielā mērā atkarīgs no datu bāzes kvalitātes un lietotāja e-pasta servera iestādījumiem.
• Soft Bounce Rate veido vidēji ap 0,6…1,5%. Šis rādītājs parāda nepiegādāto e-pastu īpatsvaru tādu iemeslu dēļ kā pārpildīts e-pasta serveris, nestrādājošs serveris, tīkls vai tml. Citiem vārdiem sakot, e-pasts nav ticis piegādāts saņēmējam neapzinātu iemeslu dēļ.
• Hard Bounce Rate veido vidēji ap 1,5….2%. Tas rāda nepiegādāto e-pastu īpatsvaru saņēmēja apzinātu darbību vai rupju kļūdu dēļ. Te ir runa par kļūdainu vai neeksistējošu e-pasta adresi, servera SPAM filtru uzstādījumiem, bloķētiem sūtījumiem tieši no Jūsu servera un tml.
• Open Rate – atvērto e-pasta sūtījumu īpatsvars. Atkarībā no nozares un klienta lojalitātes, atvērti tiek 10…38% no nosūtītajiem e-pastiem, vidējais rādītājs svārstās ap 15…20%.
• Click Rate – jeb e-pasta saņēmēju īpatsvars, kas noklikšķinājuši uz saitēm e-pastā un pārgājuši uz Jūsu mājas lapu. Šis rādītājs var svārstīties no 2,5….8%, taču vidējais lielums grozās ap 4%.
• Abuse Complaint Rate – jeb to e-pastu īpatsvars, ko saņēmējs atzīmējis kā spamu, nospiežot pogu “Ziņot par mēstuli”. Šis rādītājs svārstās robežās no 0,03…0,15%.
• Unsubscribe Rate – e-pastu īpatsvars no kuru turpmākās saņemšanas adresāts ir atteicies, nospiežot komerciāla satura e-pastā obligāto atrakstīšanās linku. Praksē jārēķinās ar atrakstīšanās procentu 0,1…0,8%, vidējā vērtība būs ap 0,25%.
• Purchase Rate – pirkumu konversija. Klasiskā vidējā vērtība interneta mārketingā ir ap 1,5% no tiem e-pasta saņēmējiem, kas no e-pasta sūtījuma nonākuši Jūsu mājas lapā. Izsakot pirkumu konversiju no visas izsūtīto e-pastu masas, tā varētu būt ap 0,04…0,1%, vidēji ap 0,065%. Internetveikala gadījumā vēl var pievērst uzmanību apskatīto produktu skaitam, kam vajadzētu būt lielākam par mājas lapā nonākušo klikšķu skaitam, jo apmeklētājs apskatīs ne tikai e-pasta sūtījumā reklamēto produktu, bet arī citus. Jo tehniski labāk izveidots interneta veikals un labāk sasaitīti produkti, jo šim procentam vajadzētu būt augstākam. Vidējā norma būtu ap 110%. Tas ietekmēs arī katra pircēja vidējo nopirkto vienību daudzumu.
• Pēdējais posms līdz pirkumam un lielākā problēma internetveikalu gadījumā ir t.s. “pamestie iepirkumu grozi” un nepabeigta apmaksa. Statistika rāda, ka iepirkumu “grozos” nonāk ap 8…10% no kopējā apskatītā preču skaita, taču pirkuma apmaksu uzsāk tikai 80…85% no visiem, kas preces ievietojuši “grozā”. Taču skarbākais rādītājs ir pabeigtie pirkumi, kas veido tikai 9…10% (!) no pirktgribētāju skaita, kas bija uzsākuši apmaksas procesu. Tātad, ja internetveikalā ir notikušas 1000 produktu apskates, 80 preces tiks pievienotas grozam “Add to Cart”. Tālāk tiks uzsākta apmaksa jeb “Checkout” par 64 precēm, bet finālā tiks nopirktas tikai 5…6 preces.

Salīdzinājums: kā e-pasta mārketinga rādītāji ietekmē pārdošanas rezultātu

1. Piemērs: vienkāršas e-pasta izsūtīšanas kampaņas aprēķins:

- tika izsūtīti tie paši 10’000 e-pasti;
- līdz adresātiem nonāca 95% jeb 9’500 e-pasti;
- sūtījumus atvēra tikai 15% jeb 1500 adresātu;
- uz mājas lapu pārgāja 4% jeb 400 e-pasta saņēmēji;
- viņi apskatīja par 10% vairāk preču jeb 440 produktus;
- tika izveidoti 10% jeb 44 pirkumu grozi;
- tika uzsākta 85% jeb 37 pirkumu grozu apmaksa;
- apmaksāti tika 10% jeb 3…4 pirkumu grozi;
- katrs pircējs nopirkta vidēji 2,5 preces jeb kopā 8…10 preces;
- no e-pastu turpmākas saņemšanas atrakstījās 0,7% jeb 70 saņēmēji.

2. Piemērs: e-pasta mārketinga kampaņas aprēķins, izmantojot profesionālu servisu, piemēram, Mailigen.lv:

- tika izsūtīti tie paši 10’000 e-pasti;
- līdz adresātiem nonāca 98% jeb 9’800 e-pasti;
- sūtījumus atvēra 25% jeb 2’500 adresātu;
- uz mājas lapu pārgāja 6,5% jeb 650 e-pasta saņēmēji;
- viņi apskatīja par 10% vairāk preču jeb 715 produktus;
- tika izveidoti 10% jeb 72 pirkumu grozi;
- tika uzsākta 85% jeb 61 pirkumu groza apmaksa;
- apmaksāti tika 10% jeb 6 pirkumu grozi;
- katrs pircējs nopirkta vidēji 2,5 preces jeb kopā 15 preces;
- no e-pastu turpmākas saņemšanas atrakstījās 0,13% jeb 13 saņēmēji.

Šis teorētiskais aprēķins parāda kā viena un tā pati klientu adrešu datu bāze var ģenerēt 1,5…2 reizes lielāku pirkumu skaitu, izmantojot profesionālu e-pasta izsūtīšanas servisu kā, piemēram, Mailigen.lv, kuru izmantoju pats.

Jāpatur prātā, ka savas korekcijas koeficientu skaitļos var ieviest gan datu bāzes kvalitātes faktors, gan klientu lojalitātes faktors, tomēr šajā salīdzinājumā iegūto starpību tas nemainīs.

Vērts ieskatīties arī Mailigen blogā, kur pieejama vērtīga informācija par aktuālo e-pasta mārketingā.